Aizcietējums

Aizcietējums

Domas dalās par to, cik bieži ir jāiziet vēderam. Pieņemts, ka aizcietējums ir tad, ja vēders iziet retāk nekā reizi divās dienās. Vēderam būtu jāiziet 1vai 2 reizes dienā. Eiropā aizcietējumi vairāk vai mazāk ir aptuveni 30% cilvēku.

Uzturs

Pretaizcietējumu diētā galvenais ir palielināt uzturā balastvielas un uzņemt pietiekamu šķidruma daudzumu. Balastvielu ieteicamais daudzums cilvēkiem, kuriem ir aizcietējumi, ir 30 – 40 g/ 1000 kcal, t.i., 60 – 90 g dienā.

Diēta ir jāsāk, pakāpeniski samazinot caurejas līdzekļus, ja tādi ir iepriekš lietoti, un pakāpeniski palielinot balastvielu daudzumu uzturā. 

 

Ieteicamie uzturprodukti:

  • Kviešu klijas. 15 – 40 g dienā. To daudzumu nosaka pacients pats. Sākotnēji var būt vēdera uzpūšanās, tāpēc kliju daudzums jāpalielina lēnām. Kliju radīta uzpūšanās un zarnu kolikas pāriet pēc dažām dienām. Vēlams sākt ar vienu ēdamkaroti (5 g) kliju dienā, noteikti uzdzerot nepilnu glāzi ūdens uz katru ēdamkaroti kliju. Ja neuzdzer ūdeni, var rasties zarnu nosprostojums.
  • Linsēklas. 2 – 4 ēdamkarotes no rīta. Tās var dot kopā ar kompotu, lai būtu vieglāk norīt. Linsēklas pirms lietošanas nav ne jāmērcē, ne jāvāra, bet tās var mazliet (aptuveni 3 – 4 sekundes) sasmalcināt kafijas dzirnaviņās, lai ieplaisātu sēklu apvalks. Linsēklās esošajam linamarīnam fermentatīvi sašķeļoties, rodas zilskābe, bet tās niecīgajam daudzumam nav praktiskas nozīmes.
  • Plūmes. To labvēlīgā ietekme uz vēdera izeju zināma jau sen. Iespējams, ka vēdera izeju veicina plūmēs esošais difenilizatīns vai kāda magniju saturoša viela, kas vairāk ir plūmju mizā vai zem tās.
  • Maize. Rupjmaize, pilngraudu, kliju maize un citas šāda veida maizes šķirnes būtu jālieto uzturā.
  • Dārzeņi. Lietot pietiekamā daudzumā pirms ēšanas. Ieteicams ēst nevārītus dārzeņus, kā arī dārzeņu salātus.
  • Augļi un ogas. Jālieto pietiekamā daudzumā. Labāk tos ēst ar visu mizu. Ieteicams skābāki augļi un ogas. Labi ir arī žāvēti augļi.
  • Rieksti, sēklas. Jāievēro arī tauku daudzums tajos.
  • Graudu produkti. Lietot uzturā grūbas, rupja maluma putraimus, auzu pārslas.
  • Sausie maisījumi no graudiem, žāvētiem augļiem, riekstiem. Labāk tos gatavot pašiem, jo rūpnieciski gatavotos maisījumos bieži vien ir pārāk daudz cukura un nezināms daudzums balastvielu.
  • Raudzētie piena produkti. Veselīgi ir rūgušpiens, kefīrs, jogurts, paniņas u.c. pienskābe sekmē zarnu kustības.
  • Skābas augļu, ogu sulas un gaišie vīni. To ābolskābe, citronskābe un vīnskābe veicina peristaltiku.
  • Gāzētie minerālūdeņi. To ogļskābā gāze veicina peristaltiku. Ieteicams gāzētos minerālūdeņus dzert aukstus pa glāzei tukšā dūšā.
  • Pupiņu kafija. Par galveno zarnu darbības veicinātāju tiek uzskatīts nevis kofeīns, bet hlorogēnskābe.
  • Laktuloze. Deva ir ļoti individuāla, sākot ar dažiem gramiem. Tas ir sintētisks disaharīds (galaktoze + fruktoze), ko zarnu fermenti nešķeļ.