Aknu encefalopātija

Aknu encefalopātija

Encefalopātija ir termins, kas apzīmē jebkuru slimību vai traucējumu, kas skar smadzenes, sevišķi hroniskas deģeneratīvas stadijas. Šis smadzeņu darbības efekts aknu encefalopātijā ir nopietnākā komplikācija, kas rodas slimības beigu stadijā. Šo komplikāciju izsauc toksisku vielu akumulācija asinsritē, kas tālāk izraisa atmiņas zudumu, personības izmaiņas, tremoru, lēkmes, stuporu un pat komu.

Cēloņi

Encefalopātiju izraisa tas, ka, veidojoties anastamozēm, rodas savienojums starp vārtu vēnas loku un lielo asinsrites loku. Tas var būt arī mākslīgi radīts portokavālā šunta operācijā. Centrālo nervu sistēmu bojā nepareiza plazmas aminoskābju attiecība, nepietiekama olbaltumu maiņas starpproduktu atindēšana, aizkavēta neirotoksīnu izvadīšana.

Simptomi un pazīmes

Pacienta tipiskas encefalopātijas pazīmes ir apziņas traucējumi un izmaiņas motorās funkcijās. Pacientam ir apātija, apmulsums, neadekvāta uzvedība un progresējuša miegainība, kas var progresēt komā. Izmaiņas ir vērojamas sejas izteiksmē, runā, kas kļūst nesaprotama un monotona. Tipiskas motoro funkciju izmaiņas ir tremors. Elpai var parādīties fekāliju smaka (fetor hepaticus).

Uzturs

Olbaltumvielas. Diētas mērķis ir nodrošināt slimnieku ar augstvērtīgiem olbaltumiem samazinātā vai minimālā daudzumā, neradot olbaltumu deficītu organismā. Jāpalielina sazarotās virknes aminoskābju (valīna, leicīna, izoleicīna) daudzums, bet jāsamazina neiroregulatoru izejvielu – aromātisko aminoskābju (fenilalanīna, tirozīna) daudzums. Cirozes slimniekiem šo aminoskābju maiņa aknās ir samazināta. Pēc klīniska vērtējuma, gaļas un zivju olbaltumiem ir vistoksiskākā ietekme uz cirozes slimnieku smadzenēm, piena un siera olbaltumiem tā ir mazāk toksiska. Vismazāk toksiski ir augu olbaltumi. Tas izskaidrojams ar dažādajām sazarotās virknes aminoskābju un aromātisko aminoskābju attiecībām dzīvnieku un augu olbaltumu produktos. Sazaroto virkņu aminoskābju palielināta daudzuma ievadīšana ir iespējama ar preparātiem, un tie slimnieku stāvokli uzlabo.

Uztura olbaltumu daudzums cirozes slimniekiem, kam ir radusies encefalopātija:
latentas encefalopātijas slimniekiem uztura olbaltumi nav jāierobežo;
I pakāpes encefalopātijas gadījumā jādod 60 g olbaltumu dienā (daļu to var uzņemt ar gaļas vai zivju produktiem);
II pakāpes encefalopātijas gadījumā jādod 40 – 50 g olbaltumu dienā (20 g no tiem var būt dzīvnieku olbaltumi no piena produktiem vai olas baltuma, pārējie 20 – 30 g – augu olbaltumi);
III pakāpes encefalopātijas gadījumā jādod 25 – 30 g olbaltumu dienā (no tiem 10 g var būt dzīvnieku olbaltumi no piena produktiem vai olas baltuma, pārējie 15 – 20 g – augu olbaltumi);
IV pakāpes slimniekiem jādod parenterāli minimālā olbaltumu deva līdzsvarotu aminoskābju maisījumu veidā.
Orientieris olbaltumu daudzuma palielināšanai vai samazināšanai uzturā ir amonjaka daudzuma pārmaiņas serumā (norma 30 – 120 µg NH3 – N/ 100 ml seruma).
Ja dod 25 – 30 g olbaltumu dienā, tiem jābūt bioloģiski augstvērtīgiem olbaltumiem, piemēram, kartupeļu – olu diēta. Šādā veidā vienīgie olbaltumu avoti ir olas baltums un kartupeļi. Visi citi olbaltumus saturošie produkti šajā diētā nav pieļaujami.
Balastvielas. Encefalopātiju mazina balastvielas. Tās paātrina zarnu darbību un pazemina zarnu satura pH, tādējādi samazinot uzsūkties spējīgā amonjaka NH3 daudzumu un palielinot zarnās neuzsūcamā amonija jona NH4+ daudzumu. Daļu savienojumu, kuros ir slāpeklis, izmanto zarnu baktērijas, tā mazinot slāpekli saturošu vielu uzsūkšanos. Balastvielu ogļhidrāti veicina rūgšanas baktēriju savairošanos. Tās nomāc pūšanas baktērijas, kas rada kaitīgos slāpekļa savienojumus.
Tāda pati ietekme ir laktulozei, ko plaši lieto cirozes terapijā.

Kalorijas. Pietiekama kaloriju daudzuma uzņemšana ar uzturu pacienta atveseļošanās procesam ir ļoti svarīga. Kaloriju daudzumu aprēķina individuāli. Lai pasargātu slimnieka organismu no katabolisma, tad mazākais ieteicamais kaloriju daudzums ir 2000 kcal.

Vitamīni un minerālvielas. Vitamīnu daudzumi arī jāpiemēro katram pacientam individuāli, novērtējot tā veselības stāvokli un organisma prasības. Svarīgs ir vitamīns K, kuru parasti ievada parenterāli. Var tikt ievadīti arī citi vitamīni, kas varētu būt organismā deficītā. Svarīgas ir arī minerālvielas. Jānovēro pacients, vai nerodas kādas minerālvielas deficīts. Parasti vitamīnu un minerālvielu deficītu novēro pie malnutrīcijas. Encefalopātijas saslimšanu hroniskiem aknu slimniekiem var ievērojami pasliktināt cinka deficīts.

Šķidrums. Uzņemamā šķidruma daudzumu ir stingri jākontrolē, ņemot vērā izdalītā šķidruma daudzumu.