Audzēji

Audzēji

 

Mirstība no ļaundabīgiem audzējiem ir viena no lielākajām pasaulē, to pārsniedz tikai sirds un asinsvadu saslimšanas. 

Cēloņi

 

Audzējus var izsaukt ļoti daudzi dažādi zināmi un vēl nezināmi faktori. Vissvarīgākais zināmais ļaundabīgo audzēju cēlonis ir smēķēšana. Citi biežākie faktori ļaundabīgo audzēju riska palielināšanā ir: diēta, alkohols un fiziskās aktivitātes, infekcijas, hormonālie faktori un radiācija. Lielais mirstības rādītājs no ļaundabīgiem audzējiem ir samērā relatīvs. To ietekmē arī tādi faktori, kā vecāka gadagājuma cilvēku skaita proporcionāla palielināšanās un daļēji arī tas, ka samazinās mirstība no citām saslimšanām, sevišķi no infekciju slimībām. Tādu kā plaušu, resnās un taisnās zarnas, krūts un prostatas audzēju biežums pieaug paralēli ar ekonomikas attīstību. Savukārt, kuņģa vēža gadījumu skaits līdz ar ekonomikas augšupeju samazinās.

 

Svarīgas ir fiziskās aktivitātes, jo mazkustīgums veicina audzēju attīstību, sevišķi resnās zarnas vēzi.

Riska faktori

 

Zinātnisko pētījumu dati liecina par to, ka pastāv cieša saistība starp uzturu un audzēju risku. Uztura nozīme ir pārliecinoša.

Svarīgākie faktori audzēju attīstībā ir smēķēšana, neveselīgs uzturs, liekais svars un aptaukošanās, fizisko aktivitāšu trūkums, alkohola pārmērīga lietošana, audzēju attīstību veicinošu vielu uzņemšana uzturā.

Tātad, pie augsta riska grupas pieder cilvēki ar lieko svaru un aptaukošanos, kā arī cilvēki, kas lieto pārmērīgi lielas alkohola devas, uzņem ar uzturu aflatoksīnus (audzējus veicinoša viela) un dažāda veida sālītas zivis. 

 

Pārliecinoši pierādījumi ir arī fiziskām aktivitātēm. Tās samazina resnās zarnas vēža risku.

Iespējams, ka audzēju risku palielina arī konservētu, sālītu produktu, sāls, ļoti karstu dzērienu un ēdienu lietošana uzturā. Savukārt,  samazināt risku, iespējams, var augļu un dārzeņu lietošana ikdienas uzturā, kā arī fiziskās aktivitātes (krūts vēzim).

Uzturs

 

Ar diētu nevar ne ārstēt audzējus, ne arī būtiski ietekmēt to attīstību. Galvenais diētas mērķis ir mazināt kaheksiju (organisma stipru novājēšanu). Ja novājējušiem slimniekiem izdodas stabilizēt vai pat palielināt ķermeņa masu, uzlabojas viņu pašsajūta, taču vairākumā gadījumu mūža ilgums nepalielinās.

Vēža slimniekiem kaheksiju rada palielinātais citokīnu daudzums – interleicīns – 1, interleicīns – 2 un tumoru nekrozes faktors (kahektīns). Stāvokli pasliktina apetītes trūkums, garšas sajūtas maiņas, bieži vien riebums pret kādu atsevišķu produktu (piemēram, gaļu), ķīmijterapijas radītais ēstgribas trūkums un vemšana.

 

Ir ieteicams izdabāt slimnieka vēlmēm produktu ziņā, atgādināt par ēšanas reizēm, apmācīt gan slimnieku, gan viņa piederīgos attiecīgā režīma ievērošanā un izskaidrot nepieciešamību ievērot pareizus uztura principus. Diētas pamatā ir pilnvērtīgs saudzējošs uzturs. Neskaidrs jautājums ir parenterālā barošana, kas var uzlabot vispārējo stāvokli, taču var paātrināt audzēja augšanu. Vēža slimniekiem biežas ir arī parenterālās barošanas komplikācijas.

Ir novērojumi, ka ω – 3 grupas taukskābju daudzuma palielināšana uzturā, vienlaikus samazinot ω – 6 grupas taukskābju daudzumu, var uzlabot stāvokli.

 

Labvēlīgs efekts nav panākts, ja izmantotas šādas dažādos laikos reklamētās diētas:

  • šūnu elpošanu veicinoša pienskābes diēta,
  • Gersona diēta,
  • Šulca – Frīzes diēta,
  • Kūla diēta,
  • Moermana diēta,
  • Budviga diēta,
  • makrobiotika pēc Kushi,
  • aktīva vielmaiņas diēta,
  • veģetārs uzturs,
  • amigdalīna (Laetril), polivitamīnu, aizkuņģa dziedzera fermentu speciālā diēta,
  • Bristoles diēta,
  • lielas askorbīnskābes devas (līdz 1 g dienā),
  • lielas A vitamīna devas.

Lielu D vitamīna devu diēta, K3 vitamīna diēta un diētas bez alanīna un bez tirozīna tiek vēl objektīvi vērtētas.

Profilakse

 

Uztura ieteikumi audzēju profilaksē lielākoties sakrīt ar ieteikumiem sirds un asinsvadu slimību novēršanai, kā arī ar norādījumiem par vēlamo vesela cilvēka uzturu:

  • ķermeņa masai jābūt normālai,
  • ir jāierobežo tauku patēriņš,
  • uzturā jālieto vairāk augļu, ogu, dārzeņu un rupja maluma miltu produktu. Tas atvieglo tauku daudzuma samazināšanu, normalizē ķermeņa masu un mazina risku saslimt ar audzējiem,
  • jāsamazina vārāmā sāls lietošana līdz 5- 6 g dienā,
  • jāizvairās no sālītiem un žāvētiem produktiem,
  • nedrīkst ēst kaut mazliet appelējušus produktus,
  • alkoholiskos dzērienus var lietot tikai nelielās devās vai pat nemaz.

Audzējs var skart dažādus organisma orgānus. Cēloņi tam un uztura ieteikumi var atšķirties. Visbiežāk sastopamie audzēji:

  • mutes dobuma, rīkles un barības vada audzēji;
  • kuņģa vēzis;
  • resnās zarnas audzēji;
  • taisnās zarnas audzēji;
  • aizkuņģa dziedzera vēzis;
  • aknu vēzis;
  • piena dziedzera vēzis;
  • endometrija vēzis;
  • olnīcu vēzis;
  • dzemdes kakla vēzis;
  • priekšdziedzera vēzis (prostatas vēzis);
  • plaušu vēzis;
  • nieru vēzis.

 

Audzējus veicinošas vielas uzturā

Audzējus kavējošas uzturvielas

 

 

References:

  1. Zariņš Z., Neimane L., Uztura mācība, Rīga „Rasa ABC” -1999;
  2. WHO Technical Report Series, 916, Diet, Nutrition and The Prevention of Chronic Diseases, Report of a Joint WHO/ FAO Expert Consultation, Geneva 2003.