Folijskābes deficīta anēmija

Folijskābes deficīta anēmija

 

Tā ir makrocitāra megaloblastiska anēmija, kas klīniski un morfoloģiski ļoti līdzīga B12 vitamīna deficīta anēmijai. Parasti tā attīstās:

  • slimniekiem ar malabsorbcijas sindromu,
  • retāk grūtniecēm un jaundzimušajiem, kuru mātēm ir bijis folijskābes deficīts,
  • cilvēkiem, kuru uzturā dažādu iemeslu dēļ trūkst folijskābes,
  • alkoholiķiem,
  • kā arī iedzimtu folijskābes maiņai nepieciešamu fermentu defektu gadījumos.

Folijskābes deficītu var veicināt daži medikamenti (barbiturāti, metformīns, holestiramīns, salicilazosulfapiridīns, fenitonīns, cikloserīns).

 

Folijskābes bioķīmisko funkciju organismā var kavēt B12 vitamīna trūkums, jo šādā gadījumā nevar veidoties aktīvās folijskābes formas – tetrahidrofolijskābe un dihidrofolijskābe.

Parasti folijskābes deficīta anēmiju sāk ārstēt ar folijskābes preparātiem, lietojot 1 mg folijskābes dienā. Jābūt gan pārliecībai, ka tā tiešām ir folijskābes deficīta anēmija, jo, sākot ārstēt klīniski ļoti līdzīgo B12 vitamīna anēmiju tikai ar folijskābes preparātiem, pastiprinās B12 vitamīna deficīta anēmijas radītie nervu sistēmas traucējumi (funikulārā mieloze).

 

Likvidējot folijskābes deficīta anēmiju, jāuzmanās, lai turpmāk ar uzturu tiktu uzņemts nepieciešamais folijskābes daudzums. Liela daļa folijskābes, termiski gatavojot uzturu, sadalās.

 

Uzturs

 

Bagātākie dabiskie folijskābes avoti, mg/ 100g produkta:

 

liellopu aknas
592

sojas pupas
240

kviešu klijas
195

virziņkāposti
187

zemesrieksti
169

zirņi
159

pētersīļi
149

spināti
145

ziedkāposti
125

brokoļi
111

galviņkāposti
31

  
Tabulā doti folijskābes daudzumi termiski neapstrādātos uzturproduktos. Ja ēdienu gatavo vārot un cepot, vidēji zūd 45% folijskābes. Atkārtoti ēdienu uzsildot, pārlejot no viena trauka otrā un atstājot to gaismā, zūd līdz 100% folijskābes.

 

Veselam pieaugušam cilvēkam vēlamā folijskābes deva ir 300 mg dienā.