Hepatīts

Hepatīts

Hepatīts ir aknu iekaisums. Šī saslimšana ir viena no izplatītākajām pasaulē.

Cēloņi

Hepatītu var ierosināt virāla infekcija, alkohols, medikamenti, toksīni. Plašāk pazīstamas ir divas virālas infekcijas – hepatīts A un hepatīts B. Hepatīts A izplatās fekāli – orālā un reti asins pārliešanas ceļā. Hepatīts B izplatās ar organisma šķidrumu starpniecību – asinīm, siekalām, spermu un vagināliem izdalījumiem.

Simptomi un pazīmes

Neskatoties uz hepatīta izcelšanās cēloni, organisma atbildes reakcijas uz aknu iekaisumu ir stipri līdzīgas, un slimības simptomi ir sekojoši:
anoreksija,
slikta dūša,
diskomforts pakrūtē,
nespēks.
Hepatīta pazīmes ir sekojošas:
vemšana,
caureja,
dzeltenā kaite, kura parādās laikā, kad aknas nespēj pārveidot taukos šķīstošo bilirubīnu ūdenī šķīstošā bilirubīna (konjugētā) formā.
Pēc dzeltes pakāpes var noteikt, cik spēcīga ir saslimšana.

Uzturs

Ārstēšanā speciāla „aknu diēta” nav nepieciešama. Slimniekam jāsaņem saudzējošs pilnvērtīgs uzturs. Jāievēro individuāla atsevišķu produktu nepanesamība, kas bieži parādās slimības sākuma stadijā. Hepatīta slimniekam jāievēro gultas režīms, jāatsakās no alkohola, smēķēšanas, aknām kaitīgo medikamentu lietošanas. Uzturam jābūt vispusīgam. Atveseļošanās var ilgt no 3 nedēļām līdz 3 mēnešiem.

Bieži hepatīta slimniekiem iesaka diētas, kur ir:
palielināts kaloriju daudzums. Ambulatoriem slimniekiem kaloriju daudzumam jābūt 2500 – 3000 kcal dienā. Palielināts kaloriju daudzums uzturā nepieciešams, lai kompensētu lielos enerģijas zudumus, kas tika izmantota organisma šūnu atjaunošanas procesiem, drudža un organisma novājēšanas laikā;
palielināts olbaltumu daudzums. Olbaltumiem jāsastāda ne mazāk kā 100 g (100 – 150 g jeb 1,5 – 2,0 g uz kilogramu esoša ķermeņa svara), tas veicinās ne tikai aknu šūnu atjaunošanos, bet arī uzturēs visas citas nepieciešamās organisma funkcijas. Pietiekams olbaltumu daudzums uzturā var pasargāt no tauku infiltrācijas aknās;
mērens tauku daudzums. Taukiem jāsastāda 30 - 35% no uzņemto kopējo kaloriju daudzuma, kas arī nodrošina augstas kalorāžas diētu. Organismu labvēlīgāk ietekmē emulģētu tauku uzņemšana, kuri atrodas piena produktos un olās. Ja pacientam parādās steatoreja, tad jāuzņem tauki, kas labāk absorbējas, un tie ir vidēja garuma triglicerīdi. Tikai vidēja garuma taukskābes uzturā var uzņemt kādu laika periodu, tad regulāri jālieto arī augu eļļas un mazos daudzumos piena tauki (sviests), lai nodrošinātu organismu ar neaizstājamo taukskābi - linolēnskābi;
palielināts ogļhidrātu daudzums. No kopējās uzņemtās enerģijas daudzuma jāsastāda 50 – 55% jeb 300 – 400 g dienā. Jānodrošina pietiekams glikozes daudzums, lai atjaunotu glikogēna rezerves aknās un kompensētu slimības procesā patērētās enerģijas daudzumu. Pietiekams glikozes daudzums nodrošina arī olbaltumu izmantošanu vitālo audu atjaunošanai.
dienā jāuzņem 3 – 3,5 l šķidruma.
ļoti grūti pacientam uzņemt tik sātīgu uzturu, it sevišķi, ja slimības simptomi izpaužas kā anoreksija un slikta dūša. Tā kā slikta dūša parasti parādās vairāk pa dienu, nevis no rīta, tad hepatīta slimniekam jāēd labas brokastis.
mikroelementi. Jānodrošina organisms ar taukos šķīstošiem vitamīniem, kas jāuzņem ūdenī šķīstošā formā divas reizes lielākos daudzumos, nekā ieteiktais. Arī citus ūdenī šķīstošos vitamīnus jālieto preparātu veidā.
ēdienreizes. Kā jau tika pieminēts, grūti ir pacientam uzņemt uzturu pietiekamā daudzumā. Uztura terapiju var uzsākt ar ēdieniem šķidrā formā. Kad pacients sāk uzņemt arī biezāku ēdienu, tas ir jāpasniedz tā, lai rosinātu apetīti. Noteikti jāņem vērā pacienta uztura izvēles prioritātes.