Iekaisīgas zarnu slimības

Iekaisīgas zarnu slimības

 

Iekaisīgu zarnu slimībām ir virkne līdzīgu sindromu ar kopīgām pazīmēm, bet ar dažām svarīgām atšķirībām klīniskā ainā. Ir divas raksturīgākās iekaisīgu zarnu slimības, tās ir - Krona slimība (Crohn’ns) un čūlainais kolīts.

Cēloņi

 

Abu šo saslimšanu cēloņi nav zināmi. Daļēji tās izraisa autoimūnie  procesi un ģenētiskie faktori.

Simptomi un pazīmes

 

Abām šīm slimībām ir vienādas slimības pazīmes un simptomi:

  • anoreksija,
  • ķermeņa svara zudums,
  • caureja, caureja ar asinīm,
  • drudzis,
  • anēmija,
  • avitaminoze,
  • olbaltumu nepietiekamība,
  • dehidratācija,
  • elektrolītu traucējumi,
  • malnutrīcija,
  • ādas bojājumi,
  • locītavu artrīts.

Slimnieku novājēšanas pamatā ir nepietiekams uzturs, malabsorbcija, caurejas radītie uzturvielu zudumi, medikamentu izraisītās blakusparādības, kā arī hroniska iekaisuma dēļ radusies lielāka vajadzība pēc uzturvielām.

Krona slimības un čūlainā kolīta atšķirības ir to izvietojumā kuņģa – zarnu traktā, bojājuma veidā un komplikācijās.

 

Tabula Nr. 1  Krona slimības un čūlainā kolīta atšķirības

 

  Krona slimība  Čūlainais kolīts
Izvietojums Jebkurā zarnu trakta daļā

Resnā zarnā

Parasti sākas taisnā zarnā un tālāk izplatās uz augšu

Bojājumi Bojājumi skar visus zarnas sieniņas slāņus Skar gļotādas un zemgļotādas slāņus
Komplikācijas Fistula, obstipācija, sašaurinājums (striktūra)

Zarnas toksisks paplašinājums, fistula

Palielināts resnās zarnas vēža risks

   
Uzturs

 

Iekaisīgu zarnu slimību pacientu uztura terapija balstās uz individuālo veselības stāvokli, slimības lokalizācijas vietu un slimības pakāpi, kā arī, ievērojot pacientam veiktās ķirurģiskās manipulācijas vai medikamentozo terapiju.

Čūlainā kolīta un Krona slimības paasinājuma gadījumā uztura terapija jāuzsāk ar pilnīgu parenterālu barošanu vai arī noteiktu ķīmisku vielu formuldiētu. Priekšroka dodama formuldiētai, jo, parenterāli barojot slimnieku, jāņem vērā sepses vai trombozes iespēja. Parasti šī diēta jāievēro 2 – 4 nedēļas, dažreiz pat 6 nedēļas. Izteikta veselības uzlabošanās ir 70% gadījumu Krona slimības pacientiem, 60% gadījumu – čūlainā kolīta slimniekiem. Taču kā vieniem, tā otriem gada laikā 40% gadījumu slimība atkārtojas.


Ja netiek izmantota parenterāla barošana vai formuldiēta, tad abu šo hroniskā zarnu iekaisuma slimību pacientiem akūtā stadijā balastvielu daudzums uzturā ir jāierobežo. Kad klīniskie simptomi mazinās, pamatdiēta ir saudzējošs pilnvērtīgs uzturs. Salīdzinājumā ar to agrāk ieteiktajai „saudzējošai diētai” vai „kolīta diētai”  nav labvēlīga ietekme, jo tajās ir vienas vai otras uzturvielas deficīts.


Komplikāciju laikā diētu var atbilstoši mainīt.


Abus hroniskos zarnu iekaisumus var mazināt ar tā saucamajām izslēgšanas diētām. Ir konstatēts, ka:

  • kviešu produktus nepanes 69% slimnieku,
  • pienu, piena produktus – 48%,
  • raugu – 31%,
  • kukurūzu – 24%,
  • banānus, tomātus, vīnu, olas – 4% slimnieku.

Izslēdzot no diētas vienu vai vairākus šos produktus, dažkārt vērojama uzlabošanās. Ir gadījumi, kad remisiju paātrinājusi aglutēnu diēta.