Īsās zarnas sindroms

Īsās zarnas sindroms
 
 
 
Īsās zarnas sindroms ir mainīgu metabolo un fizioloģisko procesu sistēma, kura izraisa tievās un resnās zarnas disfunkciju. 

Ja ir izgriezts vairāk nekā 50% tievās zarnas, uzturvielu uzsūkšanās ir traucēta. Izteikts uzsūkšanās traucējums – malabsorbcija – rodas, ja rezecēts vairāk nekā 75% tievās zarnas.

Ja trūkst līkumainās zarnas terminālās daļas vai tā ir patoloģiski bojāta, žultsskābes no tās vairs nevar pietiekamā daudzumā uzsūkties un rodas holegēnā caureja. Žūltsskābju zudums, ja nav līkumainās zarnas terminālās daļas, nevar kompensēt pastiprinātā žultsskābju sintēze aknās, rodas traucējumi tauku izmantošanā un taukos šķīstošo vitamīnu deficīts. Neuzsūktās taukskābes saista nešķīstošā savienojumā kalciju. Rezultātā trūkst kalcija, kas fizioloģiski spēj saistīt skābeņskābi. Tā uzsūcas vairāk, nekā ir vajadzīgs, un tāpēc tiek veicināta oksalūrija un oksalātu nierakmeņu veidošanās. Baktēriju iedarbībā no glicīna, ko rada žultsskābes, zarnā pastiprināti veidojas glioksalāti. Tas uzsūcas un aknās pārveidojas par skābeņskābi.

Pēc rezekcijas atlikušās zarnas daļas adaptācijas procesus (gļotādas bārkstiņu hiperplāziju un fermentu aktivitātes palielināšanos) stimulē uzturs, kurā ir parastie produkti, bet ievērojami kavē parenterāla barošana un perorāla noteiktu ķīmisku vielu formuldiēta.

Ja palicis ļoti mazs tievās zarnas gabals, tad baktēriju darbības rezultātā no balastvielām radušās īsās taukskābes jūtami dod enerģijas papildinājumu. Taču, izmantojamiem ogļhidrātiem nokļūstot resnajā zarnā, pastiprinās neiroloģiskie traucējumi (apjukums, atmiņas traucējumi, nedroša gaita, redzes traucējumi). Tos, iespējams, rada D (-) pienskābe, ko sintezē zarnu baktērijas, bet ko cilvēks nespēj izmantot.

Ja palicis tikai 30 – 50 cm tievās zarnas, nepieciešama ilgstoša parenterāla barošana mājas apstākļos.

Ja atlikusī zarna ir 60 – 80 cm gara, nepieciešams pēc iespējas ātrāk atsākt slimnieka ēdināšanu per os, lai stimulētu atlikušās zarnas adaptāciju. Ne jau katrreiz formuldiētas ir labākas par saudzējošu uzturu. Ja ēdināšana per os neizdodas (rodas caureja, pastiprinās novājēšana), var pāriet uz ēdināšanu caur zondi ar formuldiētām. Dažreiz labu efektu dod glutamīna piedevas. Uzņemot ēdienu per os, zarnas atlikušās daļas pielāgošanās vajadzīgā daudzuma uzturvielu uzsūkšanai notiek 2 – 3 mēnešu laikā.

Iepriekš minētās skābeņskābes sāļu – oksalātu pastiprinātās uzsūkšanās dēļ ir jāizvairās no produktiem, kuros ir daudz skābeņskābes (oksalskābes).
 
Uzturs
 
Uztura pamatprincipi:
  • ir nepieciešamas biežas ēdienreizes ar nelielām porcijām;
  • par 50 – 75% jāsamazina tauku daudzums, to vietā lietojot vidēji garo taukskābju taukus;
  • jāierobežo produkti, kuros ir laktoze; var mēģināt tos lietot, vērojot organisma reakciju;
  • ieteicams ēst ogļhidrātus saturošus produktus, kuros ir maz balastvielu;
  • šķidrumu vēlams dzert 1 stundu pēc ēšanas, lai lieki nepaātrinātu uztura iziešanu caur kuņģi uz zarnām;
  • jāizvairās no produktiem uzturā, kuros ir daudz skābeņskābes.