Osteoporoze (Osteoporosis)
Osteoporozei ir raksturīga kaulu masas un mehāniskās izturības samazināšanās.
Primārā osteoporoze attīstās vecumā, it īpaši sievietēm pēc klimaksa. To veicina samazinātais estrogēno hormonu dauduzms.
Sekundārā osteoporoze rodas kādas slimības rezultātā, piespiedu nekustīguma - imobilizācijas, kortikosteroīdu lietošanas un citu tamlīdzīgu cēloņu dēļ.
Uzturam vairs nav tik liela nozīme pie jau esošas osteoporozes, bet tomēr svarīgi ir uzņemt pietiekošā daudzumā kalciju un vitamīnu D, sevišķi vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Kalcijs
Kalcijam uzturā ir nozīme visas dzīves garumā, kā arī, lai kavētu osteoporozes attīstību. Tas ir svarīgākais kaulu formēšanas minerāls.
Ieteicamās kalcija dienas devas:
Bērniem:
| 0 – 6 mēneši | 250 mg |
| 6 mēneši – 1 gadam | 400 mg |
| 1 gads – 5 gadi | 800 mg |
| 6 – 10 gadi | 800 – 1200 mg |
Pusaudžiem un jauniešiem:
| 11 – 24 gadi | 1200 - 1500 mg |
Vīriešiem:
| 25 – 65 gadi | 1000 mg |
| vecākiem par 65 gadiem | 1500 mg |
Sievietēm:
| 25 – 50 gadi | 1000 mg |
|
Vecākām par 50 gadiem (postmenopauze) |
1500 mg bez hormonus aizvietojošas terapijas(HAT) |
| 1000 mg, ja saņem HAT | |
|
Grūtniecības / laktācijas periodā |
1200 – 1500 mg |
Tabula Nr.1 Kalcija uzsūkšanās organismā no dažādiem pārtikas produktiem
|
Produkts (1/2 tase/125ml, ja nav norādīts citādi) |
Porcijas lielums (g) | Kalcija sastāvs (mg) | Uzsūkšanās (%) | Ca uzsūkšanās (mg) | Porcija,pielīdzināta 1 tasei (250ml) piena |
| Piens (1 tase) | 260 | 315 | 32 | 101 | 1.0 |
| Rāceņu lapas vārītas | 76 | 104 | 52 | 54 | 1,8 |
| Vārīti kacenkāposti | 69 | 95 | 59 | 56 | 1,8 |
| Vārīti kabači | 90 | 84 | 54 | 45 | 2,2 |
| Mandeles grauzdētas | 73 | 206 | 21 | 43 | 2,3 |
| Sinepju lapas vārītas | 74 | 55 | 58 | 32 | 3,2 |
| Vārīti kāļi | 90 | 43 | 61 | 26 | 3,9 |
| Vārīti brokoļi | 100 | 46 | 53 | 24 | 4,1 |
| Vārīti Briseles kāposti | 83 | 30 | 64 | 19 | 5,3 |
| Sezama sēklas, grauzdētas, lobītas | 68 | 89 | 21 | 19 | 5,3 |
| Kabači, zaļie vārīti | 79 | 25 | 65 | 16 | 6,2 |
| Ūdenskreses, svaigas | 18 | 22 | 67 | 15 | 6,6 |
| Vārīti kolrābji | 87 | 22 | 67 | 15 | 6,7 |
| Pupas, baltās vārītas | 95 | 85 | 17 | 14 | 7,1 |
| Redīsi svaigi | 61 | 15 | 74 | 11 | 9,2 |
| Ziedkāposti svaigi | 66 | 10 | 69 | 7 | 14 |
| Pupas. raibās vārītas | 90 | 42 | 17 | 7 | 14,4 |
| Spināti vārīti | 95 | 129 | 5 | 6 | 16,8 |
| Pupas, sarkanās vārītas | 94 | 26 | 17 | 4 | 25,3 |
K vitamīna galvenā nozīme ir veicināt asins recēšanu, bet tas piedalās arī bioloģiskās sistēmās, kas iekļauj kalcija fluorapatītu kaulu struktūrās. K vitamīna apgādei jābūt optimālai.
D vitamīns
Arī citas uzturvielas un uztura faktori var būt svarīgi kaulu veselībā un osteoporozes profilaksē. Diemžēl vienota viedokļa par to, kuras tad ir svarīgākās un kādos daudzumos tās jāuzņem nav. Tomēr starp svarīgākajām uzturvielām , bez kalcija un vitamīna D, var minēt: cinku, varu, mangānu, boru, vitamīnu A, vitamīnu C, vitamīnu K, B rupas vitamīnus, kāliju un nātriju.
Tabula Nr. 2 Daži minerālvielu un vitamīnu avoti
| Kalcijs | Skābpiena produkti, lapu kāposti, brokoļi, augļi, graudu produkti, dilles, loki, pētersīļi, spināti, ūdenskreses, selerijas, sezama, saulespuķu sēklas, linsēklas, mežrožu paaugļi, sojas produkti, Brazīlijas, lazdu.rieksti, mandeles, pistācijas |
| D vitamīns | Zivju eļļa, saulespuķu sēklas, olas dzeltenums, sviests, sardīnes, melnie ikri, lasis, sēnes |
| Cinks | Sarkanā gaļa, jūras produkti, sēnes, augļi, dārzeņi, graudaugi, ķirbju, saulespuķu sēklas, selerija, pastinaks, pākšaugi |
| Varš | Aknas, gaļa, zivis, kakao, rieksti, siers, jūras vēži, butes, pīļu gaļa, auzu pārslas, maize, sēnes, pupas, zirņi, dabīgā kafija |
| Mangāns |
Zaļie dārzeņi, augļi, zaļā tēja, veseli graudi, putraimi, gaļa, zivis |
| Bors | Augļi, kartupeļi, pākšaugi, piena produkti, avokado, zemesrieksti |
| A vitamīns | Karotīni – sarkanie, oranžie, dzeltenie un tumši zaļie augļi un dārzeņi, tuncis, olas, sardīnes. Retinols – aknas, piena produkti, olas, treknās zivis |
| C vitamīns | Upenes, ogas, citrusaugi, sarkanā, zaļā paprika, pētersīļi, mārrutki, briseles kāposti, puķkāposti, baltie galviņkāposti, kivi, zemenes |
| K vitamīns | Virziņkāposti, ziedkāposti, brokoļi, pētersīļu laksti, nātres, spināti |
| E vitamīns | Zaļie lapu dārzeņi, veseli graudi, rieksti, sēklas, sviests, olas dzeltenums, putnu gaļa, jūras produkti |
| B1 vitamīns | Maize, īpaši rupjmaize, gaļa, desas, kartupeļi, piens, piena produkti, dārzeņi |
| B2 vitamīns | Piens, piena produkti, maize, gaļa, desas, olas, dārzeņi |
| B6 vitamīns | Skumbrija, siļķe, garneles, sardīnes cūkgaļa, vistas gaļa, banāni, saulespuķu sēklas, soja, lēcas, rieksti, brūnie rīsi |
| Kālijs | Augu produkti. Pupas, zirņi, lēcas, selerijas, kāposti, ķirbji, redīsi, sarkanās bietes, spināti, tomāti, kartupeļi, banāni, upenes, melones, kivi, sēnes |
| Magnijs | Rieksti, jūras produkti, graudaugi, brūnie rīsi, pākšaugi, banāni, zaļie lapu dārzeņi, zaļā paprika, piena produkti, ķirbju, saulespuķu sēklas |
| Fosfors | Piena produkti, sarkanā gaļa, cūkgaļas, liellopa aknas, putnu gaļa, graudu maize, rieksti, olas baltums, kirbju sēklas |
Uztura ierobežojumi
-
Produkti ar augstu fosfora saturu ( sarkanā gaļa, gāzētie dzērieni) jālieto ar mēru, jo paaugstināts fosfora līmenis veicina kaulu masas zudumu;
-
Kalcija zudumu veicina:
-
kafijas un pārmērīga alkohola lietošana. Kafiju nevajadzētu lietot vairāk kā trīs tasītes dienā;
-
pārmērīga piesātināto tauku lietošana, tādēļ ir jāierobežo dzīvnieku izcelsmes taukus, īpaši cūkgaļa un jēra gaļa, piena produkti ar augstu tauku saturu, kā arī margarīni un majonēzes;
-
pārmērīga sāls (ierobežot līdz 2300 mg diennaktī) un cukura lietošana uzturā. Liels daudzums vārāmā sāls diētā sekmē kalcija izdalīšanos ar urīnu.
-
-
Olbaltumvielu saturu nevajadzētu pārsniegt par 1 – 1.2 g/kg diennaktī.
References:
- Zariņš Z., Neimane L., Uztura mācība, Rīga „Rasa ABC” -1999;
- WHO Technical Report Series, 916, Diet, Nutrition and The Prevention of Chronic Diseases, Report of a Joint WHO/ FAO Expert Consultation, Geneva 2003.
