Osteoporoze

Osteoporoze (Osteoporosis)

 

Osteoporozei ir raksturīga kaulu masas un mehāniskās izturības samazināšanās.

 

Primārā osteoporoze attīstās vecumā, it īpaši sievietēm pēc klimaksa. To veicina samazinātais estrogēno hormonu dauduzms.

 

Sekundārā osteoporoze rodas kādas slimības rezultātā, piespiedu nekustīguma - imobilizācijas, kortikosteroīdu lietošanas un citu tamlīdzīgu cēloņu dēļ.

 

Uzturam vairs nav tik liela nozīme pie jau esošas osteoporozes, bet tomēr svarīgi ir uzņemt pietiekošā daudzumā kalciju un vitamīnu D, sevišķi vecāka gadagājuma cilvēkiem.

 

Kalcijs

 

Kalcijam uzturā ir nozīme visas dzīves garumā, kā arī, lai kavētu osteoporozes attīstību. Tas ir svarīgākais kaulu formēšanas minerāls.

 

Ieteicamās kalcija dienas devas:

 

Bērniem:

 

0 – 6 mēneši 250 mg
6 mēneši – 1 gadam 400 mg
1 gads – 5 gadi   800 mg
6 – 10 gadi  800 – 1200 mg

 

Pusaudžiem un jauniešiem:

 

11 – 24 gadi 1200 - 1500 mg


Vīriešiem:

 

25 – 65 gadi 1000 mg
vecākiem par 65 gadiem 1500 mg

 
Sievietēm:

 

25 – 50 gadi 1000 mg

Vecākām par 50 gadiem

(postmenopauze)

1500 mg bez hormonus aizvietojošas terapijas(HAT)
  1000 mg, ja saņem HAT

Grūtniecības /

laktācijas periodā

1200 – 1500 mg

 

Labākie kalcija avoti ir piens un piena produkti. Labības produktos esošās balastvielas un fitīns kavē kalcija uzsūkšanos. Arī no produktiem, kuros ir daudz skābeņskābes, kalcijs uzsūcas sliktāk (skat. Tabulu Nr. 1).

 

 

Tabula Nr.1  Kalcija uzsūkšanās organismā no dažādiem pārtikas produktiem

 

Produkts

(1/2 tase/125ml,

ja nav norādīts citādi)

Porcijas lielums (g) Kalcija sastāvs (mg) Uzsūkšanās (%) Ca uzsūkšanās (mg) Porcija,pielīdzināta 1 tasei (250ml) piena
Piens (1 tase) 260 315 32 101 1.0
Rāceņu lapas vārītas  76  104 52 54 1,8
Vārīti kacenkāposti 69 95 59 56 1,8
Vārīti kabači 90 84 54 45 2,2
Mandeles grauzdētas 73 206 21 43 2,3
Sinepju lapas vārītas  74 55 58 32 3,2
Vārīti kāļi   90 43 61 26 3,9
Vārīti brokoļi   100 46 53 24 4,1
Vārīti Briseles kāposti 83 30 64 19 5,3
Sezama sēklas, grauzdētas, lobītas 68 89 21 19 5,3
Kabači, zaļie vārīti  79 25 65 16 6,2
Ūdenskreses, svaigas 18 22 67 15 6,6
Vārīti kolrābji 87 22 67 15 6,7
Pupas, baltās vārītas 95 85 17 14 7,1
Redīsi svaigi  61 15 74 11 9,2
Ziedkāposti svaigi 66 10 69 7 14
Pupas. raibās vārītas 90 42 17 7 14,4
Spināti vārīti 95 129 5 6 16,8
Pupas, sarkanās vārītas 94 26 17 4 25,3

 

K vitamīna galvenā nozīme ir veicināt asins recēšanu, bet tas piedalās arī bioloģiskās sistēmās, kas iekļauj kalcija fluorapatītu kaulu struktūrās. K vitamīna apgādei jābūt optimālai.


D vitamīns

 

D vitamīnu uzņemt kā ar uzturu, tā arī caur ādu saules staru ietekmē, sintēzes rezultātā. Ievērojams D vitamīna deficīts bērniem var izraisīt rahītu, bet pieaugušajiem kaulu trauslumu (osteomalācija).

 

Arī citas uzturvielas un uztura faktori var būt svarīgi kaulu veselībā un osteoporozes profilaksē. Diemžēl vienota viedokļa par to, kuras tad ir svarīgākās un kādos daudzumos tās jāuzņem nav.  Tomēr starp svarīgākajām uzturvielām , bez kalcija un vitamīna D, var minēt: cinku, varu, mangānu, boru, vitamīnu A, vitamīnu C, vitamīnu K, B rupas vitamīnus, kāliju un nātriju.

 

Tabula Nr. 2 Daži minerālvielu un vitamīnu avoti

 

Kalcijs Skābpiena produkti, lapu kāposti, brokoļi, augļi, graudu produkti, dilles, loki, pētersīļi, spināti, ūdenskreses, selerijas, sezama, saulespuķu sēklas, linsēklas, mežrožu paaugļi, sojas produkti, Brazīlijas, lazdu.rieksti, mandeles, pistācijas
D vitamīns Zivju eļļa, saulespuķu sēklas, olas dzeltenums, sviests, sardīnes, melnie ikri, lasis, sēnes
Cinks Sarkanā gaļa, jūras produkti, sēnes, augļi, dārzeņi, graudaugi, ķirbju, saulespuķu sēklas, selerija, pastinaks, pākšaugi
Varš Aknas, gaļa, zivis, kakao, rieksti, siers, jūras vēži, butes, pīļu gaļa, auzu pārslas, maize, sēnes, pupas, zirņi, dabīgā kafija
Mangāns

Zaļie dārzeņi, augļi, zaļā tēja, veseli graudi, putraimi, gaļa, zivis

Bors Augļi, kartupeļi, pākšaugi, piena produkti, avokado, zemesrieksti
A vitamīns Karotīni – sarkanie, oranžie, dzeltenie un tumši zaļie augļi un dārzeņi, tuncis, olas, sardīnes.
Retinols – aknas, piena produkti, olas, treknās zivis
C vitamīns Upenes, ogas, citrusaugi, sarkanā, zaļā paprika, pētersīļi, mārrutki, briseles kāposti, puķkāposti, baltie galviņkāposti, kivi, zemenes
K vitamīns Virziņkāposti, ziedkāposti, brokoļi, pētersīļu laksti, nātres, spināti
E vitamīns Zaļie lapu dārzeņi, veseli graudi, rieksti, sēklas, sviests, olas dzeltenums, putnu gaļa, jūras produkti
B1 vitamīns Maize, īpaši rupjmaize, gaļa, desas, kartupeļi, piens, piena produkti, dārzeņi
B2 vitamīns Piens, piena produkti, maize, gaļa, desas, olas, dārzeņi
B6 vitamīns Skumbrija, siļķe, garneles, sardīnes cūkgaļa, vistas gaļa, banāni, saulespuķu sēklas, soja, lēcas, rieksti, brūnie rīsi
Kālijs Augu produkti. Pupas, zirņi, lēcas, selerijas, kāposti, ķirbji, redīsi, sarkanās bietes, spināti, tomāti, kartupeļi, banāni, upenes, melones, kivi, sēnes
Magnijs Rieksti, jūras produkti, graudaugi, brūnie rīsi, pākšaugi, banāni, zaļie lapu dārzeņi, zaļā paprika, piena produkti, ķirbju, saulespuķu sēklas
Fosfors Piena produkti, sarkanā gaļa, cūkgaļas, liellopa aknas, putnu gaļa, graudu maize, rieksti, olas baltums, kirbju sēklas

 

Uztura ierobežojumi

  • Produkti ar augstu fosfora saturu ( sarkanā gaļa, gāzētie dzērieni) jālieto ar mēru, jo paaugstināts fosfora līmenis veicina kaulu masas zudumu;
  • Kalcija zudumu veicina:
    • kafijas un pārmērīga alkohola lietošana. Kafiju nevajadzētu lietot vairāk kā trīs tasītes dienā;
    • pārmērīga piesātināto tauku lietošana, tādēļ ir jāierobežo dzīvnieku izcelsmes taukus, īpaši cūkgaļa un jēra gaļa, piena produkti ar augstu tauku saturu, kā arī margarīni un majonēzes;
    • pārmērīga sāls (ierobežot līdz 2300 mg diennaktī) un cukura lietošana uzturā. Liels daudzums vārāmā sāls diētā sekmē kalcija izdalīšanos ar urīnu.
  • Olbaltumvielu  saturu nevajadzētu pārsniegt par 1 – 1.2 g/kg diennaktī.

 

References:

  1. Zariņš Z., Neimane L., Uztura mācība, Rīga „Rasa ABC” -1999;
  2. WHO Technical Report Series, 916, Diet, Nutrition and The Prevention of Chronic Diseases, Report of a Joint WHO/ FAO Expert Consultation, Geneva 2003.