Depresija

Kas ir depresija?

Statistika liecina, ka sievietes ar depresiju sirgst divas reizes biežāk nekā vīrieši. Vismaz 10% ir kaut reizi mūžā saslimuši ar depresiju un teju puse no visiem ir izjutuši depresijas simptomus vieglākā vai smagākā formā. Taču svarīgi ir saprast un atšķirt sekojošo – vai tas ir tikai slikts garastāvoklis vai tomēr tā ir depresija? depresijas ārstēšana

Kā sliktu garastāvokli atšķirt no depresijas?

No nepatīkamām emocijām dzīvē nav iespējams izvairīties. Un tomēr, ja tas tā arī izdotos, tad tas būtu pašapmāns, jo negatīvās lietas mēs būtu noslēpuši sevī un tās tur krātos, līdz pie reizes izlauztos uz āru.

Slikts garastāvoklis atšķirībā no depresijas ir epizodisks. Tas nemēdz būt pastāvīgi. Ja tomēr negatīvais noskaņojums ir nepārtraukti, tad vajadzētu sākt domāt par to, ka, iespējams, mūs nomāc depresija. Viens no depresijas diagnostiskajiem kritērijiem ir tās pazīmēm ir jābūt novērotām vismaz divas nedēļas.

Garastavokļa svārstības ir mums raksturīgas ikdienā. Tās ir regulāras un  parasti mēs paši ar tām sadzīvojam un īpaši par to nesūdzāmies. Depresija izpaužas kā nopietnas garastāvokļa pārmaiņas, kas ilgst nedēļām.

Esot depresijā cilvēki mēdz justies dažādi. Mūsu portālā ir iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes no profesionāliem psihologiem. Uzdotos jautājumus un psihologu sniegtās atbildes Jūs varat apskatīt šeit.

Pajautā psihologam šeit un tagad!

Depresijas simptomi:

depresija

  • garastāvokļa pasliktināšanās;
  • kustību un garīgas aktivitātes zudums;
  • interešu trūkums;
  • nomāktība;
  • apātija.

Par deprersiju kā diagnozi varētu sākt domāt tad, kad viss šis simptomu kopums ilgst vismaz divas nedēļas un ilgāk.

Pacientiem ir zudušas intereses, hobiji, trūkst enerģijas, grūtības koncentrēties. Bieži ir novērojami apetītes un miega traucējumi, iekšēja trauksme, moka mazvērtības kompleksi vai vainas izjūta un citi simptomi.

Kā rīkoties, ja ir depresija?

Ja ir šaubas par to, vai ir depresija vajadzētu griezties pēc konsultācijas pie psihologa vai psihoterapeita. Attīstoties tehnoloģijām un ienākot tām mūsu ikdienas dzīvē, arvien lielāku lomu ieņems tiešsaistes psihoterapeita konsultācijas internetā. Izmantojot šo metodi tiks nojauktas ģeogrāfiskās barjeras un psihologa palīdzību varēs saņemt daudzkārt lielāks cilvēku skaits. Psihoterapeits internetā ir mūsu nākotne!
Šis portāls ir radīts ar mērķi sniegt Tev padomu, palīdzēt grūtā brīdī, atbalstīt un nostādīt atpakaļ uz kājām. Prasi droši, nekautrējies. Psihoterapeits Tev palīdzēs. Un pat ja kautrējies, nebaidies, prasi, jo viss notiek anonīmi.

 

 

Iedzīvotāju veselības stāvokļa pētījums 2010. gadā liecina, ka sūdzības par subjektīvo depresiju un depresijas simptomiem pēdējā mēneša laikā bijušas teju 8% Latvijas iedzīvotāju. Dažādas intensitātes sasprindzinājumu, stresu un nomāktību mēneša laikā piedzīvojuši jau 65% cilvēku!

Fakti un ieteikumi par depresiju:

  • Ilgstoša marihuānas lietošana izmaina dopamīna izstrādi organismā, kas noved pie depresijas attīstības. depresijas ārstēšana
  • Cilvēkiem, kas slimo ar depresiju 5 reizes biežāk ir sastopami miega traucējumi kā veseliem.
  • Ar depresiju slimi cilvēki parasti cieš no agorafobijas – bailēm iziet ārā no mājām.
  • Pirmoreiz depresiju aprakstīja Hipokrāts, kas to dēvēja par melanholiju – no sengrieķu vārdiem melanim (melnā) un cholia (žults).
  • Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka depresija būs pats izplatītākais darba nespējas cēlonis 2030. gadā.
  • Risks saslimt ar depresiju palilinās ar katru paaudzi arvien vairāk. Patlaban jau vidējais vecums, kad pirmo reizi var izpausties depresija ir 24-35 gados – vidēji 27 gados.
  • Daudzi radoši cilvēki ir slimojuši ar depresiju – Roberts Šūmanis, Ludvigs van Bēthovens, Pjotrs Čaikovskis, Džons Lenons, Edgars Alans Po, Marks Tvens, Vincents van Gogs, Ernsts Hemingvejs, Skots Ficdžeralds un daudzi citi.
  • Pasaules mērogā patlaban depresija ceturtais darba nespējas un priekšlaicīgas nāves cēlonis.
  • Depresija parasti izpaužās četros veidos: garastāvokļa pārmaiņas, izziņas procesu pārmaiņas, izturēšanās izmaiņas un fiziskā stāvokļa izmaiņas.
  • Ilglaicīga medikamentu lietošana arī var izraisīt depresiju. Piemēram kortikosteroīdu, pretiekaisuma, bronhu paplašinošo līdzekļu, miegu izraisošo, nomierinošo līdzekļu, piņņu ārstēšanas, orālo kontraceptīvo līdzekļu un citu grupu medikamentu blakusparādības var būt depresija.
  • Dažas saslimšanas, piemēram, vairogdziedzera hormonu līmeņa izmaiņas, sirds slimības, audzēji, Alcheimera slimība, Parkinsona slimība, miega apnoja, hroniskas sāpes vai trieka var provocēt depresiju.
  • Pētījumos tika pierādīts, ka Parkinsona slimības pacientiem būtiskākais ierobežojošais faktors ir depresija nevis fiziskās ciešanas.
  • Ēšanas traucējumus, kā bulīmija vai anoreksija parasti pavada depresija.
  • Depresijas pacientiem ir divkārt augstāks mirstības risks nekā pārējiem iedzīvotājiem dēļ suicīdu un netiešajiem medicīnas riskiem.

Pajautā psihologam šeit un tagad!