Reimatisms

Reimatisms

Slimības pamatā ir imunoloģisku mehānismu radīts iekaisums. No pieredzes ir zināms, ka reimatisma slimnieku stāvokli uzlabo veģetārs uzturs un badošanās. Ar vārdu „reimatisms” ir domāts hronisks poliartrīts, mīksto audu reimatisms (sirds, centrālās nervu sistēmas, ādas reimatisms), spondilartrīts, artroze.

 

  • Iespējams, ka reimatisma ārstēšanu labvēlīgi ietekmē arahidonskābes (C 20:4 ω - 6) trūkums. Arahidonskābe ir pamats tādu vielu sintēzei organismā, kas rada iekaisuma reakcijas. Šīs vielas ir eikozanoīdi – tromboksāns A2, prostoglandīns E2 un leikotriēns B4. Arahidonskābe ir tikai dzīvnieku izcelsmes produktos. Ar to var izskaidrot reimatisma slimniekiem agrāk ieteikto badošanos un tagad ieteikto veģetāro uzturu.
  • ω – 3 grupas taukskābes, it īpaši eikozapentaēnskābe (C 20:5 ω - 3), kavē arahidonskābes pārveidošanos eikozanoīdos, resp., kavē iekaisuma reakcijas. Daudz eikozapentaēnskābes un citu ω – 3 grupas taukskābju ir zivju taukos.
  • Iekaisuma reakcijas izraisošo eikozanoīdu sintēzi kavē arī linolenskābe (C 18:3 ω - 3), taču mazāk nekā eikozapentānskābe. Linolenskābe ir augu eļļās. Ir novērojumi, ka zivju eļļas piedevas uzturā ir mazinājušas reimatisma simptomus.
  • Iespējams, ka iekaisuma reakcija mazina arī antioksidanti. Ir ieteikts uzturu papildināt ar E un C vitamīnu, selēna un cinka preparātiem.