Alerģija uz olām

Alerģija uz olām


Olas ir viens no biežākajiem pārtikas alerģijas izraisītājiem, sevišķi bērniem.


Pēc olas vai olas komponentus saturoša produkta lietošanas uzturā alerģija parasti parādās dažu minūšu līdz dažu stundu laikā. Pazīmes un simptomi var būt dažāda smaguma. Tie var izpausties kā ādas nieze, nātrene, vemšana vai deguna dobuma iekaisums. Retāk olu alerģija var izsaukt anafilaksi — spēcīga, dzīvību apdraudoša imūnā reakcija.


Organismu var pasargāt no tā sauktās „olu alerģijas”, atsakoties no olu un olas saturošu produktu lietošanas uzturā. Taču tas varētu būt īsts izaicinājums, jo olas ir bieži sastopams pārtikas produktu komponents.


Gan olas dzeltenums, gan baltums satur virkni olbaltumu, kas var izraisīt alerģiju. Biežāk tomēr alerģiju izraisa tieši olas baltums.


Simptomi

 

Olu pārtikas alerģijas simptomi katram cilvēkam var izpausties ļoti individuāli un parādās pāris minūšu vai stundu laikā. Olu alerģijas simptomi var būt sekojoši:

  • visbiežākie simptomi ir ādas iekaisums vai nātrene,
  • alerģiska astma,
  • alerģisks deguna dobuma iekaisums (rinīts),
  • kuņģa – zarnu trakta simptomi, tādi kā krampji, slikta dūša un vemšana.

Anafilakse
Olu alerģija var izsaukt anafilaksi, kas ir dzīvei bīstama organisma imūnās sistēmas reakcija, kura var bloķēt gaisa piekļuvi un elpošanu. Ja Jums vai Jūsu bērnam ir reakcija uz olām, obligāti vērsieties pie sava ģimenes ārsta, pat tad, ja reakcija ir bijusi vāji izteikta, tā Jūs varēsiet pasargāt sevi vai savus ģimenes locekļus no tālākām nopietnākām sekām.


Anafilakses gadījumā ir nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība. Pazīmes un simptomi sākas uzreiz pēc olas apēšanas un var būt sekojoši:

  • spiediena izmaiņas elpošanas ceļos, kas rada rīkles pietūkumu vai tūsku, rezultātā tiek apgrūtināta elpošana;
  • šoks, ar spēcīgu asinsspiediena krišanos;
  • vēdera dobuma sāpes un krampji;
  • paātrināts pulss;
  • reibonis, galvas griešanās vai pat samaņas zudums.

Kad jāgriežas pie ārsta


Griezties pie sava ģimenes ārsta vai alergologa vajadzētu tad, ja alerģijas pazīmes parādās uzreiz pēc iespējamā alerģiskā produkta – olas - ēšanas.

Ja ir iespējams, tad griezieties pie ārsta, kad alerģijas pazīmes vēl nav pārgājušas, jo tas var stipri atvieglot diagnozes noteikšanu. Lūdziet neatliekamu palīdzību, ja parādās kaut vai mazākie anafilakses simptomi!

 

Cēloņi


Visu pārtikas alerģiju cēlonis ir imūnās sistēmas paaugstināta jūtība pret kādas vielas olbaltumu. Imūnā sistēma kļūdaini atpazīst noteiktus olas proteīnus kā kaitīgus jeb svešus, stimulējot organismu producēt imūnglobulīna E (Ig E) antivielas, lai neitralizētu šo „svešo” olbaltumu jeb alergēnu. Kad organisms saskaras nākošreiz ar šiem olbaltumiem, Ig E antivielas atpazīst tos un raida signālu imūnai sistēmai izdalīt histamīnu un citus mediatorus. Šīs aktīvās vielas izraisa virkni alerģisku pazīmju un simptomu. Histamīns daļēji atbild par alerģiskām reakcijām, ieskaitot „tekošu” degunu, niezošas acis, sausu rīkli, izsitumus, nātreni, sliktu dūšu, caureju, apgrūtinātu elpošanu un anafilaktisko šoku.

 

Krūts ēdināšanas gadījumā zīdainim ir iespējama alerģiska reakcija uz mātes pienā esošiem olu olbaltumiem.

 

Riska faktori

 

Vairāki faktori var palielināt olu alerģijas riska attīstību:

  • citas alerģijas. Dažos gadījumos olu alerģija parādās, pievienojoties citām alerģijām;
  • atopiskais dermatīts. Bērniem ar šādu ekzēmas tipu bieži attīstās pārtikas alerģijas;
  • anamnēze (ģimenes locekļu slimības vēsture). Palielināts alerģijas risks ir gadījumā, ja vienam vai abiem Jūsu vecākiem ir astma, pārtikas alerģija vai cita tipa alerģija, tāda kā siena drudzis, nātrene vai ekzēma;
  • vecums. Olu alerģija ir raksturīga bērniem. Ar vecumu gremošanas sistēma nobriest, un organismam ir krietni mazāka tieksme absorbēt uzturu vai uztura komponentus, kas var izprovocēt alerģiju. Bērniem šāda veida alerģija parasti pāriet, sasniedzot 5 gadu vecumu.

Komplikācijas


Bērniem, kuriem ir alerģija uz olām, ir lielāks risks dažādu citu veselības problēmu attīstībā:

  • alerģijas uz citiem produktiem — tādiem kā pienu, soju, zemesriekstiem u.c.;
  • siena drudzis — reakcija uz dzīvnieku spalvu, putekļiem vai ziedputekšņiem;
  • atopiskais dermatīts;
  • alerģiska astma.

Kā pasargāt sevi


Pasargāt sevi no pārtikas alerģijas var tikai, izvairoties no pārtikas, kas var šo alerģiju izraisīt. Ja Jums vai Jūsu bērnam ir alerģija uz olām, tad vienīgais drošais veids, kā izvairīties no alerģiskās reakcijas, ir atteikties no visiem olu produktiem. Tas varētu būt tiešām ļoti sarežģīti, jo olas ir viens no biežākajiem komponentiem dažādiem rūpnieciski ražotiem uztura produktiem.


Sekojiet līdzi tam, ko ēd un dzer jūsu bērns. Ļoti uzmanīgi lasiet pārtikas produktu marķējumu.
Dažiem cilvēkiem piedevām vistu olu alerģijai ir alerģija arī uz citu putnu olām – pīļu, tītaru, zosu, vai paipalu olām. Citiem cilvēkiem, kas cieš no olu alerģijas, ir alerģija arī uz vistām. To sauc par putnu - olu sindromu.

 

Uztura produkti, kas satur olas:

  • zefīrs,
  • majonēze,
  • bizē.

Citi pārtikas produkti, kas var saturēt olas:

  • cepumi, cepamais pulveris, smalkmaizītes, pankūkas, miltu izstrādājumi,
  • kūkas,
  • dažādi krēmi,
  • suflē,
  • konfektes,
  • želejkonfektes,
  • saldējums,
  • dažādi maisījumi, sviesti un mērces,
  • glazūras,
  • pārstrādāta gaļa, gaļas rulete un frikadeles,
  • gaļa vai zivs cepta sviestā,
  • pudiņi,
  • salātu mērces,
  • daudzi makaroni,
  • alus un īpaša kafija, kapučīno vai arī dažādi alkoholiski dzērieni,
  • daži no vīniem.

Ir arī tik jūtīgi cilvēki, kuriem alerģisku reakciju uz olām var izraisīt tikai ādas saskare ar olu, tādēļ cenšaties izvairīties no jebkādas saskares ar tām, neaiztieciet tās ar rokām vai neaiztieciet olu saturošus produktus, kā arī pievērsiet uzmanību nepārtikas marķējumam, lai tie nesatur kādu no olu olbaltumiem.

 

Daži no nepārtikas produktiem, kas satur olu olbaltumus:

  • šampūns,
  • medikamenti,
  • kosmētika,
  • nagu laka.

Olu olbaltumiem ir vairāki nosaukumi, kurus izmanto ražotāji, norādot tos produkta sastāvā uz marķējuma:

  • albumīns (Albumin),
  • globulīns (Globulin),
  • lecitīns (Lecithin),
  • livetīns (Livetin),
  • lizozīms (Lysozyme),
  • Simplesse,
  • Vitellin,
  • vārdi, kas sākās ar „ova” vai „ovo”, piemēram, ovalbumīns vai ovoglobulīns.

Olu alerģija un gripas vakcinācija
Gripas vakcīna satur nelielu daudzumu olu olbaltumu, tādēļ pastāv risks alerģiskai reakcijai. Tomēr lielākā daļa gripas vakcīnu satur patiešām niecīgu olu proteīnu daudzumu, ka var droši vakcinēt arī cilvēkus, kuriem ir alerģija uz olām. Ja Jums vai Jūsu bērnam ir jebkad bijusi reakcija uz olām, obligāti pirms gripas vakcinēšanas konsultējieties ar savu ārstu. Ārsts var pārbaudīt ar testa palīdzību, vai gripas vakcīna izraisa kādu alerģisku reakciju. Pirms vakcinācijas obligāti pabrīdiniet par jebkad notikušām alerģiskām reakcijām uz olu.  

References:

© 1998-2009 Mayo Foundation for Medical Education and Research (MFMER).
http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/foodallergy.html
1.    Kurowski K, et al. Food allergies: Detection and management. American Family Physician. 2008;77:1678.
2.    Lack G. Food allergy. New England Journal of Medicine. 2008;359:1252.
3.    Sicherer SH. Food allergen avoidance. http://www.uptodate.com/home/index.html. Accessed May 22, 2009.
4.    Egg allergy. Asthma and Allergy Foundation of America. http://www.aafa.org/print.cfm?id=9⊂=20&cont=523. Accessed July 16, 2009.
5.    Flu vaccine and egg allergy. American College of Allergy, Asthma and Immunology. http://www.acaai.org/public/advice/Fluvaccine_eggallergy.htm. Accessed July 16, 2009.
Cleveland Clinic, www.clevelandclinic.org/health/

Papildus informāciju varat meklēt zemāk norādītajās interneta adresēs:

http://www.aaia.ca/en/egg_brochure_en.pdf (PDF)

bērniem - http://www.kidshealth.org/kid/nutrition/diets/egg_allergy.html
pusaudžiem - http://www.kidshealth.org/teen/food_fitness/nutrition/egg_allergy.html