Alerģija uz vēžveidīgajiem

Alerģija uz vēžveidīgajiem
 
Alerģija uz vēžveidīgajiem ir viena no biežāk sastopamām pārtikas alerģijām. Alerģija var izpausties arī tikai pret kādu vienu vēžveidīgo tipu, bet var būt arī uz visiem vēžveidīgiem. Vēžveidīgo grupa iekļauj sevī zvejas produktus, piemēram, ēdamos gliemežus, vēžus, garneles, kā arī astoņkājus un kalmārus.

Tā sauktā „vēžveidīgo alerģija” var izsaukt gan pavisam nelielus simptomus, tādus kā nātrene vai aizsprostots deguns, gan arī daudz spēcīgākus un dzīvību apdraudošus. Dažiem cilvēkiem pat ļoti niecīga vēžveidīgo olbaltumu daļiņa var izsaukt spēcīgu pretreakciju.
 
Simptomi
 
Šīs alerģijas simptomi var būt sekojoši:
  • nātrene, nieze vai ekzēma;
  • piepampušas lūpas, seja, mēle, rīkle vai arī citas ķermeņa daļas;
  • sēkšana, aizsprostots deguns vai apgrūtināta elpošana;
  • vēdera sāpes, caureja, slikta dūša vai vemšanareibonis, vājums.
Retos gadījumos alerģija izsauc spēcīgu reakciju – anafilaksi. Šī reakcija var būt dzīvībai bīstama, ja tā skar elpošanas ceļus. Anafilakses gadījumā ir nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība un hospitalizācija. Pazīmes un simptomi, kas parādās pie anafilakses:
  • piepampusi rīkle – elpošanas ceļu sašaurināšanās – kas apgrūtina elpošanu;
  • šoks, ar spēcīgu asinsspiediena kritumu;
  • paātrināts pulss;
  • reibonis, samaņas zudums.
Vēžveidīgo alerģijai var būt līdzīgi simptomi kā saindēšanās ar pārtiku gadījumā.  Taču līdzīgi ir tikai simptomi, jo saindēšanās gadījumā organisms savā aizsardzības mehānismā neiesaista imūno sistēmu.
 
Kad jāgriežas pie ārsta
 
Noteikti apmeklējiet ārstu, ja Jums liekas, ka ir alerģiska reakcija pēc vēžveidīgo lietošanas uzturā. Pie ārsta vēlams iet, kad simptomi vēl nav pazuduši. Tas varētu palīdzēt diagnozes noteikšanā.
 
Ja parādās anafilakses simptomi, nekavējoties izsauciet ātro medicīnisko palīdzību. 
 
Cēloņi
 
Visas pārtikas alerģijas rodas no imūnās sistēmas kļūdainas darbības. Imūnā sistēma alerģijas gadījumā vēžveidīgajiem raksturīgo olbaltumu uztver kā bīstamu organismam un saražo antivielas, lai ar to cīnītos. Saskaroties atkārtoti ar alergēnu, organisms to atpazīst un dod signālu imūnai sistēmai izdalīt histamīnu, kas arī izraisa alerģijas simptomus. Histamīns ir daļēji atbildīgs par lielāko daļu alerģisku reakciju, ieskaitot „tekošu” degunu, iekaisušas acis, sausu muti, izsitumiem un nātreni, sliktu dūšu, caureju, apgrūtinātu elpošanu un dažos gadījumos arī anafilaktisko šoku.
 
Ir vairāki vēžveidīgo veidi, un katram ir savs alerģiju izsaucošs olbaltums.
 
Vēžveidīgie – krabji, dažāda veida vēži, garneles.
 
Gliemji
  • gliemeži, kas apdzīvo sauszemi, ūdeņus,
  • gliemenes (austeres, bezzobes, pērļgliemenes, upespērlenes Margaritifera un citas),
  • galvkāji (kalmāri, sēpijas).
Dažiem cilvēkiem ir alerģija tikai uz vienu veidu, tādēļ pārējos var droši lietot uzturā, tomēr ir arī cilvēku grupas, kam ir jāizslēdz visi vēžveidīgie.
 
Riska faktori
 
Palielināts risks ir gadījumā, ja kādam ģimenē jau ir alerģija.
 
Alerģija var attīstīties jebkurā vecumā, parasti tā parādās pieaugušiem cilvēkiem. Starp pieaugušiem cilvēkiem vēžveidīgo alerģija ir raksturīga vairāk sievietēm. Bērnu vecumā parasti alerģija raksturīgākā zēniem.
 
Komplikācijas
 
Smagākos gadījumos var izraisīt anafilaksi, tā ir dzīvībai bīstama spēcīga imūnās sistēmas reakcija, kas izpaužas kā piepampusi rīkle (elpošanas ceļu sašaurināšanās), paātrināts pulss, šoks un reibonis.
 
Ja Jums ir alerģija, tad palielināts anafilakses risks var būt gadījuma, ja:
  • Jums ir astma,
  • Jums ir alerģiska reakcija pat uz ļoti mazu apēsto vēžveidīgo daudzumu (ļoti augsts jūtīgums),
  • Jums jau ir pieredze ar pārtikas izraisītu anafilakses reakciju.
Kā pasargāt sevi

Ja Jums ir alerģija uz vēžveidīgiem, vienīgais profilakses veids ir to izslēgšana no uztura. Pat nenozīmīgas vēžveidīgo daļiņas var izsaukt spēcīgu alerģisku reakciju. Par laimi vēžveidīgos reti izmanto kā citu produktu sastāvdaļu (slēptie avoti), tādēļ izvairīties no vēžveidīgo un vēžveidīgos saturošu produktu lietošanas uzturā nav tik sarežģīti.
 
Kā var izvairīties no vēžveidīgiem uzturā:
  • esiet ļoti uzmanīgi, ieturot maltīti ārpus mājām. Ir paaugstināts krusteniskā piesārņojuma risks. Pat tad, ja nepasūtat vēžveidīgos, iespējams, ka Jūsu ēdiens tika pagatavots tajā pašā eļļā, pannā vai arī tika izmantots cits aprīkojums, kuru lietoja pirms tam, pagatavojot arī vēžveidīgos;
  • sevišķi uzmanīgiem jābūt zivju restorānos. Zivis un vēžveidīgie ir bioloģiski atšķirīgi, tādēļ pie vēžveidīgo alerģijas Jums var arī nebūt alerģijas uz zivīm, tomēr, ieturot maltīti zivju restorānā, krusteniskā piesārņojuma iespēja ar vēžveidīgo niecīgām daļiņām ir ļoti augsta;
  • rūpīgi lasiet marķējumu. Izlasiet tos rūpīgi pirms katras lietošanas reizes, jo ražotāji ik pa laikam var mainīt savas receptes;
  • ieturiet distanci. Dažiem cilvēkiem ir tik spēcīga reakcija uz vēžveidīgiem, ka alerģisku reakciju var izraisīt pat vēžveidīgo daļiņas, kas caur elpošanas ceļiem nonāk no vēžveidīgo gatavošanas procesā gaisā nonākušiem garaiņiem;
  • nelietojiet koraļļu kalciju. Koraļļu kalcijs, kas nāk no okeāna koraļļu rifiem, var izraisīt alerģisku reakciju, tādu kā nātreni, elpošanas problēmas un pietūkumu cilvēkiem ar vēžveidīgo alerģiju.
Glikozamīnu, ko izmanto kā pārtikas bagātinātāju artrīta profilaksei un ārstēšanai, iegūst no krabju, vēžu vai garneļu čaulām. Parasti tas neizsauc alerģisku reakciju, bet zinātniski nav pierādīts, ka to var droši lietot cilvēki ar alerģiju uz vēžveidīgiem.

Ja Jums liekas, ka Jums varētu būt alerģija uz vēžveidīgiem, obligāti griezieties pie ārsta. Agrīna alerģijas diagnosticēšana palīdzēs izvairīties no alerģiskām reakcijām nākotnē. 
 
References:

© 1998-2009 Mayo Foundation for Medical Education and Research (MFMER)
June 25, 2009
http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/foodallergy.html

1.    Sicherer SH. Seafood allergies: Fish and shellfish. http://www.uptodate.com/home/index.html. Accessed April 22, 2009.
2.    Sicherer SH. Food allergen avoidance. http://www.uptodate.com/home/index.html. Accessed April 22, 2009.
3.    Burks W. Clinical manifestations of food allergy. http://www.uptodate.com/home/index.html. Accessed April 22, 2009.
4.    Marcus EN. Marine toxins. http://www.uptodate.com/home/index.html. Accessed April 22, 2009.
5.    Seafood allergy. American Academy of Allergy, Asthma & Immunology. http://www.aaaai.org/patients/advocate/2006/winter/seafood.asp. Accessed April 22, 2009.
6.    Seafood allergy. Asthma and Allergy Foundation of America. http://www.aafa.org/display.cfm?id=9⊂=20&cont=518. Accessed April 22, 2009.