
Hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens
Normāls asinsspiediens
Vēlamais vidējais arteriālais asinsspiediens ir 120/80 mmHg. Cilvēkam novecojot, ir tendence sistoliskajam spiedienam palielināties un diastoliskajam samazināties. Tas, galvenokārt, ir saistīts ar artēriju samazinātu elastību. Klīniskie pētījumi liecina, ka cilvēki, kuriem arteriālais asinsspiediens ir zemāks ilgtermiņā slimo mazāk ar sirds un asinsvadu saslimšanām.
Asinsspiediens |
sistoliskais, mmHg |
diastoliskais, mmHg |
---|---|---|
hipotensija |
< 90 |
< 60 |
Norma |
90–119 |
60–79 |
Prehipertensija |
120–139 |
80–89 |
1. pakāpes hipertensija |
140–159 |
90–99 |
2. pakāpes hipertensija |
160–179 |
100–109 |
hipertensīvā krīze |
≥ 180 |
≥ 110 |
Paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija

Hipertensijas cēloņi
Uzturs
Sāls
Stingrā bezsāls diētā ir paredzēts ne vairāk kā 1g NaCl dienā (t.i., 17 mmol nātrija), taču šāda diēta ir grūti realizējama. Jo īpaši tas ir saistīts ar to, ka rūpnieciski ražotajos produktos ir augsts pievienotā sāls daudzums.
Mazsāls diētā ir 3g NaCl dienā. Parasti tā tiek izmantota kombinācijā ar medikamentiem.
Mēreni samazināts sāls daudzums uzturā ir 6g NaCl dienā. Ja uz produkta iesaiņojuma rakstīts „samazināts nātrija daudzums”, tad 100g produkta ir mazāk par 120mg nātrija, resp., mazāk par 0,3 g vārāmā sāls 100g produkta.
Sāls daudzums (% no kopējā sāls daudzuma), ko uzņem ar dažādiem produktiem jaukta uztura lietotāji, ir šāds:

ar cepumiem | 31 |
ar gaļas produktiem (desas, pastētes, pusfabrikāti) | 26 |
ar maizi | 19 |
ar sieru | 9 |
ar zivīm, zivju produktiem (žāvētas zivis, konservi, pusfabrikāti) | 4 |
ar gaļu | 4 |
Bezsāls ēdieni varētu būt šādi:
- gaļa, kas marinēta ķiploku eļļā, etiķī, vīnā;
- mikserī gatavotas pastas no ķiplokiem, sīpoliem, tomātiem, garšaugu lapām un garšvielām;
- salāti ar ķiploku, lazdu riekstu, valriekstu vai olīveļļas piedevu, rīvēti mārrutki, kaņepes, sīpoli;
- pilngraudu produkti, kuriem pašiem par sevi ir stipra garša;
- cepti, grilēti produkti, kuriem pašiem ir īpaša garša;
- pašu cepta bezsāls maize ar grauzdētām sezama sēklām, saulespuķu sēklām, riekstiem, sīpoliem, ķiplokiem, kardamonu, koriandru, majorānu, ķimenēm, anīsu;
- salds un skābs krējums, olas dzeltenums, sviests, taču nepārsniedzot kopējo vēlamo diētas tauku daudzumu.
- „kartupeļu dienas” – 1 kg bez sāls vārītu kartupeļu dienā,
- „augļu dienas” – 1 – 1,5 kg augļu dienā,
- Kempnera rīsu – augļu dienas – 250 – 350 g ūdenī vai augļu sulā vārītu rīsu ar augļiem, augļu sulām, cukuru (2000 kcal, 20 g olbaltuma un 150 mg nātrija, kas atbilst aptuveni 0,38 g NaCl); ilgāk ievērojot šādu diētu, vēlami polivitamīnu preparāti.
Kālijs
Kālija daudzums uzturā ir jāpalielina. Uzturā uzņemtais kālijs vājina hipertensiju veicinošo nātrija iedarbību.
Uztura tauki
Kopējais vēlamais tauku daudzums hipertensijas slimnieku uzturā ir atkarīgs no ķermeņa masas. Mononepiesātinātās un ω – 6 grupas polinepiesātinātās taukskābes uzturā ir vēlamas normālā daudzumā. Garās ω – 3 (omega 3) grupas polinepiesātinātās taukskābes pazemina asinsspiedienu, taču tās jāuzņem pietiekami daudz – aptuveni 15 g dienā. To ir iespējams sasniegt vienīgi tad, ja papildus uzturā lieto zivju eļļu kapsulas. Hipertensijas slimniekiem uzturā jāsamazina piesātināto taukskābju tauki. Epidemioloģiskos pētījumos ir konstatēta korelācija starp paaugstinātu asinsspiedienu un piesātināto taukskābju tauku daudzumu. Taču tas neattiecas uz uztura kopējo tauku daudzumu.
Uztura ogļhidrāti
Ja vienkāršos ogļhidrātus (cukuru, fruktozi, glikozi) ēd ļoti daudz, var paaugstināties asinsspiediens. Lielās cukura devas palielina angiotensīna II un insulīna daudzumu asinīs, kā arī pastiprina nātrija reabsorbciju un ūdens aizturi. Tāpēc cilvēkiem, kuriem ir augsts asinsspiediens, nav ieteicams lietot daudz cukura.
Uztura olbaltumi
Daudz olbaltumu uzturā neveicina hipertensiju cilvēkiem, kuriem nav nieru bojājumu. Olbaltumiem bagāts uzturs var pat pazemināt asinsspiedienu. Veģetāriešiem zemāks asinsspiediens nav saistāms ar dzīvnieku olbaltumu mazāku daudzumu uzturā.
Veģetārs uzturs
Veģetāriešiem vidēji populācijā ir zemāks asinsspiediens nekā visēdājiem (omnivoriem). Objektīvi pētījumi par Na+ un K+ transportu šūnās liecina, ka asinsspiediena samazināšanās veģetāriešiem un vegāniem ir saistīta ar nelielo nātrija daudzumu uzturā, bet tas nav vienīgais asinsspiediena samazināšanās cēlonis. Nozīme ir arī tam, ka veģetārā uzturā vispār ir vairāk balastvielu, vairāk kālija, kalcija un magnija, turklāt veģetārieši visumā ir tievāki nekā visēdāji. Ir daži novērojumi par to, ka asinsspiedienu pazemina ω – 6 (omega 6) grupas polinepiesātinātās taukskābes.
Kofeīnu saturošie dzērieni

Atkarībā no gatavošanas veida tasē (150 ml) kafijas vai melnas tējas ir 50 – 135 mg kofeīna. Kofeīns asinsspiedienu vidēji paaugstina nedaudz (aptuveni 10 mm Hg) un reizē īslaicīgi (1 – 3 stundas). Ja hipertensijas slimnieks vēlas dzert kafiju vai tēju, tad viņš to var darīt, nebaidoties no slimības gaitas pasliktināšanās. Izņēmumi ir slimnieki, kuriem ir ļoti augsts asinsspiediens.
Regulāra vidēju un lielu daudzumu alkohola lietošana veicina hipertensiju. Ja alkoholisko dzērienu lietošanu samazina, asinsspiediens normalizējas neatkarīgi no nātrija un kālija daudzuma diētā.
Paaugstinātam asinsspiedienam ir tiešs sakars ar aptaukošanos. Cilvēkiem ar lieko svaru asinsspiediens parasti ir augstāks. Sevišķi bieži asinsspiediena paaugstināšanās ir saistīta ar androīdo (vīrišķo) aptaukošanos, t.i., tauki vairāk izvietoti vēderā. Samazinot ķermeņa masu cilvēkiem, kam ir šāda veida aptaukošanās, neatkarīgi no nātrija un kālija daudzuma diētā vienmēr samazinās arī asinsspiediens.