Podagra

Podagra (tulkojumā no grieķu valodas nozīmē "kāju slazds") ir pēdas sāpju lēkme. Ar šo slimība, kā tiek uzskatīts, lielākoties slimo labi situētas personas, kas ir saistāms ar bagātīgu uzturu, kas vainojams slimības attīstībā.

Podagra parasti izpaužas ar locītavu bojājumiem, kas var būt pēkšņas dedzinošas sāpes, stīvums un pietūkums, biežāk kājas lielā pirksta locītavā. Sāpes ir ļoti izteiktas un parasti ilgst 3-4 dienas. Šādas lēkmes, ja podagra netiek ārstēta var atkārtoties. Ar podagru, galvenokārt, slimo vīrieši sākot vecumā no 40-50 gadiem.

Podagras locītavu iekaisumu lēkmes rodas, ja locītavu cistas, kurās uzkrājas urīnskābes kristāliņi, noteiktos apstākļos - lietojot alkoholu, pārkastot pirtī, fiziski pārpūloties pārplīst. Rezultātā urīnskābes kristāli nokļūst locītavas somiņā. Šeit, tā kā tie ir samērā asi, kristāliņi rada berzi, kas izsauc iekaisumu un sāpes. Pamazām urīnskābes kristāliņi izšķīst locītavas šķidrumā un uzsūcās.

Podagras cēloņi.

Podagra ir vielmaiņas saslimšana, kuru izraisa pārāk liels urīnskābes līmenis asinīs kā rezultātā urīnskābes sāļi uzkrājas un izgulsnējas cietu kristālu veidā locītavās, zemādā un citur.

Daudzos gadījumos podagra ir pārmantota jeb iedzimta. Pamatā ir vielmaiņas traucējumi, kas raksturojas ar pastiprinātu urīnskābes veidošanos un tās neizvadīšanu no organisma, jo slimniekiem trūkst fermenta, kas urīnskābi no nešķīstoša savienojuma pārveidotu šķīstošā un veicinātu urīnskābes sāļu izvadīšanu no organisma.

Urīnskābi cilvēka organisms neizmanto un nespēj sašķelt. Mums nav fermenta urikāze kā tas ir dzīvniekiem. Urīnskābe tiek izvadīta caur zarnām vai nierēm. Trešā daļa urīnskābes tiek izdalīta caur zarnām pasīvā veidā. Zarnu dobumā baktērijas veic sadala uzrīnskābi un ar fēcēm urīnskābe vairs neizdalās. Divas trešdaļas no urīnskābes apjoma tiek izdalītas koncentrētā veidā caur nierēm.

Podagras riska faktori.

Iespēja saslimt ar podagru ir daudz lielāka, ja ir liekais svars, tiek lietots pārāk daudz alkohola vai ēsts pārāk daudz gaļas un zivju, kuru ir daudz purīnvielu. Slimības attīstību veicina arī stress, pārēšanās, dažkārt arī badošanās. Arī daži medikamenti, piemēram, atsevišķi diurētiski līdzekļi var veicināt podagru. Būtiska nozīme ir arī iedzimtības faktoriem.
 

Podagras izpausmes.

Akūtas podagras lēkmes visbiežāk sākas naktī un skar kājas īkšķa locītavu, taču var būt arī citur – elkoņa, ceļgala, potītes vai plaukstas locītavās. Sāpes ir asas, dedzinošas, locītavas rajons kļūst jutīgs, pietūcis. Sāpes ir ļoti spēcīgas, līdz pat tam, ka segas svars var izsaukt neizturamas ciešanas. Kustības akūtas lēkmes gadījumā ir ļoti ierobežotas. Akūtas lēkmes laikā urīnskābes līmenis asinīs ir paaugstināts un ir virs 7,8mg/dl vīriešiem un 6,8 mg/dl sievietēm. Lēkme parasti pāriet 3-4-5 dienu laikā un iestājas remisija. Pacients šķietami ir vesels. Retāk lēkme var ilgt ilgāku laiku – nedēļu vai pat divas. podagra

Ar laiku, slimību neārstējot, veidojas podagras mezgli, kurus ir iespējams sataustīt mīkstajos audos ap pirkstiem, elkoņiem, zemādā un ausīs. Akūtās podagras lēkmes simptomi kļūst mazāk izteikti un ne tik sāpīgi, taču miera periodi arī vairs nav novērojami. Ar laiku locītavu iekaisumi pastiprinās un veidojas locītavu deformācijas.

Podagras ārstēšana.

Akūtajā podagras fāzē nepieciešams apturēt locītavu iekaisumu un mazināt sāpes. Šim mērķim tiek lietoti pretiekaisuma un pretsāpju medikamenti, kā arī kolhicīns. Alkaloīdu kolhicīnu satur ārstniecības augs rudens vēlziede (Colchicum autumnale) un tas ir pazīstams līdzeklis podagras ārstēšanai jau vismaz 500 gadus kopš mūsu ēras sākuma.

Podagras ārstēšanas pamatā ir nepieciešams samazināt urīnskābes līmeni asinīs zem 6 mg/dl. Tas tiek panākts ievērojot diētas rekomendācijas vai lietojot specifiskus medikamentus.

Uztura un dzīvesveida rekomendācijas.

Podagras ārstēšanā ļoti būtiska loma ir pareiza uztura ievērošanā. Nepieciešams izvairīties no produktiem, kuri satur augstu purīnvielu koncentrāciju:

diēta podagras gadījumā

  • Liellopu gaļa;
  • Medījumu gaļa;
  • Aknas;
  • Niere;
  • Gaļas izstrādājumi (desas, galerti, pastetes, buljoni u.c.);
  • Zosu gaļa;
  • Zivis un zivju izstrādājumi (skumbrija, šprotes, siļķes);
  • Pākšaugi (zirņi, pupas u.c.);
  • Šokolāde;
  • Kafija, kakao.

Jāatzīmē, ka podagras slimniekiem nepieciešams ierobežot alkohola lietošanu, jo alkohols ir viens no faktoriem, kas izraisa podagras lēkmes. Īpaši ir jāuzsver alus, jo tas papildus satur maizes raugu, kura sastāvā ir augsta purīnvielu koncentrācija.

Ja ir liekais svars, nepieciešams to samazināt. Jāizvairās no lielas fiziskās slodzes.

Vairāk par diētu podagras gadījumā var lasīt šeit.

 

Nedaudz par slimības vēsturiskiem aspektiem.

Pirmie podagras apraksti attiecībā uz vēsturiski slavenām personām ir atrodami jau Senās Romas laikā. Tiek minēts, ka ar šo slimību ir slimojis Romas imperators Septimijs Sever, vēlākos gadsimtos arī Mārtiņš Luters, Īzaks Ņūtons, Bendžamins Franklins, Viljams Hārvijs un citas zināmas personas.