Pankreatīts

Pankreatīts

Pankreatīts ir aizkuņģa dziedzera iekaisums. Kad aizkuņģa dziedzera asinsvadi kļūst patoloģiski caurlaidīgi, plazma un plazmas olbaltumi iesūcas intersticiālās vietās, rodas tūska, kura bojā aizkuņģa dziedzera šūnas. Normāli aizkuņģa dziedzera enzīmi, kuri nepieciešami gremošanai, aizkuņģa dziedzerī atrodas neaktīvā stāvoklī un aktivizējas tikai divpadsmitpirkstu zarnā. Pretējā gadījumā aktīvi aizkuņģa dziedzera enzīmi sagremotu paša dziedzera šūnas. Pankreatīta gadījumā šie enzīmi, sevišķi tripsīns, kļūst aktīvi atrodoties dziedzerī un sāk sagremot paša aizkuņģa dziedzera audus. Rezultātā rodas aizkuņģa dziedzera iekaisums - pankreatīts.

Cēloņi pankreatīts

Visbiežāk par cēloni pankretītam kļūst alkoholisms – 75% gadījumu. Arī citas veselības problēmas var izsaukt pankretītu, piemēram, žults sistēmas traucējumi, kuņģa ķirurģiskas operācijas, vēža ķīmijterapija, steroīdi, estrogēni u.c. Ir gadījumi, kad arī vīrusu infekcijas, grūtniecība vai trauma izraisa aizkuņģa dziedzera iekaisumu.

Simptomi un pazīmes

Visraksturīgākais simptoms ir mokošas sāpes vēdera dobuma kreisajā augšējā kvadrantā. Šīs sāpes parasti pavada tādas pazīmes, kā slikta dūša un vemšana.

Uzturs

Uztura ieteikumi ir atšķirīgi pankreatīta akūtajā vai hroniskajā fāzē. 

Akūts pankreatītsakūts pankreatīts

Cēloņi

Žults trakta akmeņi un alkohols izsauc akūtu pankreatītu 80% gadījumos. Žultsakmeņi un tā saucamā žults ķēpa (žultsakmeņu slimības priekšstadija) traucē normālu sekrēciju. Šie žults sistēmas traucējumi var bloķēt normālu aizkuņģa dziedzera enzīmu izvadīšanu, izraisot spēcīgu aktivizētu proteolītisko enzīmu sastrēgumu, kuri veic dziedzera pašsagremošanos. Retāk akūtu pankreatītu izraisa virāla infekcija, tāda kā cūciņa, žults trakta ķirurģiskās operācijas, dažādi medikamenti (tetraciklīns, tiazīda diurētiķi, sulfonamīdi), hiperkalciēmija. Ģenētiska saslimšana – cistiskā fibroze, arī var kļūt par akūta pankreatīta cēloni.

Uzturs

Šīs slimības sākumā jācenšas kavēt aizkuņģa dziedzera sekrēciju, lai mazinātu pašsagremošanos. Divās trīs pirmajās dienās pa muti nav jāuzņem ne uzturs, ne šķidrums. Parenterāli tiek ievadīts šķidrums un elektrolīti. Ja akūtais periods ieilgst, nozīmē parenterālu barošanu, pēc tam slimniekam jādod dzert tēja bez cukura un jāturpina parenterāla barošana. Nākamajās dienās pievieno cukuru, glikozi vai maltodekstrīnu un slimnieku joprojām baro parenterāli. Vēlāk iesakāms uzturs, kas sastāv galvenokārt no ogļhidrātiem (putras, rīsu vai auzu novārījums, dārzeņu sulas, sausiņi, medus, marmelāde), un noteiktu ķīmisku vielu formuldiētas. Tālākajā ārstēšanas gaitā pievieno produktus, kuros ir ogļhidrāti un olbaltumi (vājpiena biezpiens, putnu gaļa), bet nav tauku. Slimniekam sākot atveseļoties, iepriekšējai diētai pievieno 40 – 50 g tauku. Vieglāk sagremojami un uzsūcami ir tauki ar zemāku kušanas temperatūru, respektīvi, eļļas un mīkstie tauki. Olbaltumu un tauku daudzums jāpalielina, ievērojot amilāzes un lipāzes aktivitāti serumā (nosaka laboratoriski). Tauku daudzumu pakāpeniski palielina. Vēlams, lai slimnieks saņemtu 80 – 100 g tauku dienā. Pēc slimības jāievēro saudzējoša diēta. Nedrīkst lietot alkoholu, jo tas bieži vien ir tiešais pankreatīta cēlonis. Daži speciālisti iesaka jau pirmajās dienās līdztekus parenterālai barošanai sākt arī enterālo barošanu pa zondi, kas caur degunu ievadīta tievajā zarnā.

Hronisks pankreatīts hronisks pankreatīts

Cēloņi

Hronisku pankreatīta galvenie cēloņi ir alkohols (Rietumu valstīs 70 – 80%) un malnutrīcija. Ļoti reti, kad hronisks pankreatīts ir iedzimts. Dažos gadījumos tas var pāriet hroniskā stāvoklī, pārciešot spēcīgu akūtu pankreatītu. Arī hemohromatoze (pārmērīga dzelzs uzsūkšanās un uzkrāšanās organismā) var izsaukt šo saslimšanu.

Simptomi un pazīmes

Simptomi un pazīmes gan akūtam, gan hroniskam pankeatītam ir līdzīgas. Progresējoša hroniska pankretāita pazīmes var būt malabsorbcija, ko izraisa aizkuņģa dziedzera enzīmu deficīts un tam sekojoša steatoreja. Tiek zaudēts ķermeņa svars un attīstās vispārēja malnutrīcija. Kā komplikācija var attīstīties cukura diabēts, jo aizkuņģa dziedzera Langerhansa saliņas nespēj saražot pietiekamu insulīna daudzumu.

Uzturs

Normāls aizkuņģa dziedzeris izdala gremošanas fermentus tādā daudzumā, kas krietni pārsniedz faktisko vajadzību pēc tiem. Hroniska pankreatīta gadījumā aizkuņģa dziedzeris vēl ilgi spēj izdalīt pietiekami daudz fermentu. Šajā laikā jāēd saudzējošs pilnvērtīgs uzturs. Ja no aizkuņģa dziedzera audiem paliek mazāk nekā 10%, rodas gremošanas nepietiekamība. Pirmkārt, tiek kavēta tauku gremošana, un tāpēc uzturā jāsamazina tauku daudzums un jādod aizkuņģa dziedzera fermenti. Ja ar to vien stāvoklis neuzlabojas, slimniekiem jāēd vidēji garo taukskābju tauku produkti. Vēlāk jāparedz ķīmiski noteiktas formuldiētas.

Parasti hroniska pankreatīta slimniekiem olbaltumu un cietes izmantošana nav traucēta. Endokrīno funkciju nepietiekamības gadījumā ārstēšana un diēta nosakāma tāda pati kā I tipa diabēta gadījumā. Hroniskam pankratītam atkārtojoties, slimniekam paasinājuma brīžos jāsaņem tādi pati diēta kā akūta pankreatīta laikā. Pēc daļējas vai pilnīgas aizkuņģa dziedzera rezekcijas atkarībā no endokrīnās un eksokrīnās funkcijas nepietiekamības jādod gremošanas fermenti pietiekamā daudzumā, jāievada parenterāli insulīns, taukos šķīstošie vitamīni un B12 vitamīns. Jādod cukurslimnieka vai dempinga sindroma slimnieka diēta.