Bērnu uzturs no 1 līdz 5 gadiem

bērnu uzturs

Bērnu uzturam no 1 līdz 5 gadiem ir jābūt pilnvērtīgam un optimālam, lai nodrošinātu normālu fizisku un garīgu attīstību.  Piemērojot  uzturu šajā vecumā jāņem vērā, ka augšanas ātrums kļūst lēnāks, motorās funkcijas ir nobriedušas un strauji attīstās tieksme pēc neatkarības.

Rekomendējamais uzturs ir vispārējs veselīgs uzturs, kas iekļauj sevī produktu dažādību ar dažādām faktūrām un garšām visas dienas garumā. Ja bērns vienā ēdienreizē neuzņem pietiekamu uztura daudzumu, limitētas kuņģa ietilpības dēļ vai citu fizioloģiski nenobriedušu funkciju dēļ, tad starp ēdienreizēm var piedāvāt veselīgus našķus.

Maziem bērniem (1 – 3 gadi) un pirmsskolas vecuma bērniem (4 – 5 gadi) ir dažādas uztura un attīstības īpatnības.

Pirmajā dzīves gadā vidējais svara un auguma pieaugums vairāk kā trīskāršojas. Otrajā un trešajā dzīves gadā tik strauju izmaiņu vairs nenotiek. Pēc pirmā dzīves gada apetītei ir jāsamazinās, jo ievērojami samazinās arī enerģijas patēriņš attiecībā pret ķermeņa svaru. Lai gan maziem bērniem augšanas ātrums arī samazinās, tomēr olbaltumu, vitamīnu un minerālvielu vajadzības ievērojami pieaug.

Maziem bērniem ar vien straujāk pieaug vēlme būt neatkarīgiem, kā pirmā izpausme ir tieksme pār visu varu pabarot sevi pašam. Vēlāk šī vēlme pēc neatkarības izpaužas ar iztēli uz fantāziju, ziņkārību un zinātkāri, kā arī ar kāri izpētīt apkārtējo vidi. Ļoti izteikti bērni izpauž savu patiku vai nepatiku pret ēdieniem, un uzturs sāk ieņemt arvien lielāku sociālu nozīmīgumu. Tādēļ vecākiem svarīgi ir ne tikai nodrošināt kvalitatīvu ēdienu, bet arī izveidot pozitīvu atmosfēru maltītes laikā. Ļoti svarīgi ir no pašas bērnības izveidot ēšanas paradumus, lai bērnam izveidojas pozitīva attieksme pret ēdienu un atbilstoša galda kultūra, kas tiks ievērota arī turpmākos dzīves gados.  No 2 gadu vecuma bērna uztura paradumiem var pilnībā  piemērot veselīga uztura piramīdas pamatprincipus.   
 

Ieteikumi bēnu uzturam no 1 līdz 5 gadiem


Ieteikumi baudāmai un atraktīvai maltītei, veselīgu ēšanas paradumu izveidošanai.


Apkārtējā vide
 

  • Jānodrošina klusu un patīkamu vietu maltītei vai veselīgām uzkodām.
  • Ievērojiet laika režīmu katru dienu. Gan maltītēm, gan veselīgām uzkodām jābūt pasniegtām katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Kā arī ievērojiet starplaikus, lai bērnam veidojas izsalkuma un sāta sajūtas.
  • Ieplānojiet maltītes tādos laikos, kad bērns nav noguris, pretējā gadījumā intereses pret ēdienu nogurušam bērnam visdrīzāk nebūs. Noteikti pirms maltītes nomazgājiet bērnam rokas.
  • Bērnam ir jāsēž ēdināšanas krēsliņā, izvairāties no ēdināšanas bērnam staigājot, stāvot vai guļus stāvoklī.
  • Izslēdziet televizoru. Ieslēgts televizors novērš bērna uzmanību maltītes laikā un var veicināt aptaukošanos vai pārmērīgu uzkodu lietošanu.
  • Bērnam ir pareizi jāsēž pie galda vai speciālā ēdināšanas krēsliņā. Galdam ir jābūt bērna kuņģa līmenī, bet kājas nedrīkst šūpoties.
  • Izmantojiet bērnam pēc izmēra piemērotus traukus. Galda piederumiem jābūt ar īsiem, platiem un stabiliem rokturiem, dakšiņām ar neasiem zariem.
  • Maltītes laikā bērnu ir jāpieskata. Bērns var ļoti viegli aizrīties ar ēdienu. Klepošanas ir pazīme tam, ka bērns ir aizrijies un dabiski mēģina novērst to. Pirms iejaukties, ļaujiet bērnam pašam izklepot ēdienu.


Kādiem jābūt ēdieniem


Ieteicami ir veselīgi ēdieni, ar augstu uzturvērtību. Ierobežojiet uzturā produktus, kas satur tikai „tukšās” kalorijas. Ļoti bieži bērni nesaņem pietiekamu daudzumu augļu un dārzeņu, bet tai pašā laikā pārsniedz cukura, tauku, holesterīna un nātrija (sāls) dienas devu.
 

  • Ēdienam ir jābūt krāsainam, ar dažādu struktūru un dažādām formām. Fantazējiet arī ar ēdiena izvietojumu uz šķīvja.
  • Ievērojiet arī bērna garšas īpatnības un priekšrocības: ēdienam jābūt siltam, nevis karstam, samitrināt sausu ēdienu, pasniedzat arī svaigus vai nedaudz apstrādātus dārzeņus.
  • Ēdiena porcijai jābūt nelielai, ļaujiet, lai bērns pats palūdz vēl, ja nejūtas paēdis.
  • Gaļai, dārzeņiem, augļiem, maizei un sieram jābūt sagrieztiem tādos gabaliņos, lai to viegli varētu paņemt rokā.
  • Jauciet bērna mīļākos ēdienus ar tiem, kas negaršo vai jauniem produktiem.
  • Izvairāties no tādiem produktiem, kas var izraisīt aizrīšanos maziem bērniem (līdz 2 gadiem). Šādi produkti ir: rieksti, popkorns, sēklas, ledenes, košļājamās gumijas, daži svaigi augļi vai dārzeņi, arī zemesriekstu sviests.
  • Ierobežojiet uzturā saldus, lipīgus produktus, kuri ilgi atrodas mutē, piemēram, konfektes, karamele. Šāda veida produkti palielina zobu veselības problēmas.
  • Pasniedzat pienu kopā ar maltīti.
  • Veselīgas uzkodas ir ieteicamas starp ēdienreizēm: maize, sausiņi, graudaugi, rīsu plācenīši, svaigi augļi un dārzeņi (atbilstoši vecumam un attīstībai), nesaldinātas sulas, siera vai gaļas gabaliņi, piens, jogurts.
  • Ierobežojiet sulu un piena uzņemšanu starp ēdienreizēm. Tas var traucēt ieturēt regulāro maltīti. Ūdens ir jāpiedāvā, lai remdētu slāpes starp ēdienreizēm.


Izglītošana/ socializācija


Bērnam ir jāļauj izvēlēties ēdiena veidu no vairākiem piedāvājumiem un arī ēdiena daudzumu, ko viņš ēdīs ēdienreizē. Piedāvājiet regulāri arī tos ēdienus, no kuriem bērns bieži atsakās.
 

  • Iesaistiet bērnu maltītes plānošanā, pārtikas iepirkšanā un ēdiena pagatavošanā.
  • Ieturiet maltīti kopā ar bērnu.
  • Iemāciet bērnam galda kultūru.
  • Veicināt jaunu produktu ieviešanu uzturā.
  • Iemāciet bērnam veselīgus ēšanas paradumus.
  • Neuzstājīgi piedāvājat jaunus produktus, vismaz pagaršot nelielu daudzumu. Ja bērns atsakās ēst jauno produktu, neuzspiežat to un atkārtoti piedāvājiet nākamajā reizē. Šādas jaunā produkta noraidīšanas reizes var būt vairākas, kamēr bērnam iegaršojas jaunā garša.
  • Maltītei jābūt pietiekami ilgai, lai bērns normālā tempā var paspēt paēst.
  • Ja bērns ir pietiekami paēdis un sāk traucēt citiem pie galda sēdošiem cilvēkiem, ļaujiet bērnam iet prom no galda.
  • Neiesaistiet bērnu trauku mazgāšanā. Tas var izraisīt nepatiku pret ēšanu vai arī pārēšanos.
  • Nedodiet bērnam desertu vai saldumus, kā apbalvojumu par pabeigtu maltīti. Šāda rīcība bērnam veido nepareizu ēdiena uztveri un deserts tiks uzskatīts, kā visiekārojamākā maltītes sastāvdaļa. Tas var arī veicināt to, ka bērns dos priekšroku saldiem ēdieniem un atteiksies no nesaldinātiem produktiem.

Slimību profilakse

Slimību profilakse sākas ar bērna uzturu jau no dzimšanas. Arī pēc gada vecuma uzturam jāpievērš īpaša uzmanība, jo tieši šajā vecumā tiek veidoti veselīgi vai neveselīgi uztura paradumi, kas var veicināt vai novērst daudzas slimības vēlākā dzīves laikā (sirds un asinsvadu slimības, osteoporoze, hipertensija, ļaundabīgi audzēji, zobu problēmas). Uzturam ir jābūt atbilstošam vecuma grupai, lai nodrošinātu palielinātās uzturvielu vajadzības pie limitētām organisma spējām šo uzturu uzņemt un izmantot.  Dienā ieteicamās uzturvielu devas var apskatīt šeit.

Ar bērna vecumu mainās arī uzturvielu sadalījums, piemēram, zīdaiņa vecumā tauku daudzums atbilst 50 % no kopējām kalorijām. Uzsākot piebarojumu, kaloriju procents, kas bērnam jāuzņem ar taukiem pakāpeniski samazinās. Līdz 2 gadu vecumam tauku un holesterīna daudzumu uzturā neierobežo. Sākot no 2 gadu vecuma līdz 5 gadu vecumam bērna uzturvielu sadalījumam jābūt tādam, lai tauku procentuālais daudzums no visām kalorijām nepārsniedz 30 %, no kuriem mazāk kā 10 % jāsastāda piesātinātiem taukiem un holesterīns līdz 300 mg dienā. Pārmērīgs tauku ierobežojums var veicināt kaloriju nepietiekamību un negatīvi ietekmēt augšanu.

Ieteikumi veselīga uztura pagatavošanai bērniem (2 līdz 18 gadi)

 

References:

1. Veselības ministrija,  Veselīga uztura ieteikumi zīdaiņu barošanai, 2003. gada 25.jūlija rīkojums Nr. 201
2. Zariņš Z., Neimane L., Uztura mācība, Rīga „Rasa ABC” -1999;
3. Manual of Clinical Dietetics, Fifth edition, Developed by The Chicago Dietetic Association and The South Suburban Dietetic Association, August 7, 1998.