Bioloģiski aktīvās vielas

Bioloģiski aktīvās vielas

 

Bioloģiski aktīvās vielas tiek definētas augiem un sēnēm kā raksturīgās sastāvdaļas, kas palīdz saglabāt labu veselību.  

Bioloģiski aktīvās vielas vēsturiski netiek klasificētas kā uzturvielas, tomēr pēdējā laikā tās arvien biežāk piemin, runājot par pilnvērtīgu uzturu veselības saglabāšanai, sevišķi pie hroniskām slimībām. Pētījumos pierādīts, ka bioloģiski aktīvās vielas, kas atrodas augļos un dārzeņos, riekstos un sēnēs var palīdzēt palēnināt novecošanās procesus un samazināt slimību risku.
 

Ir identificēti tūkstoši augu bioloģiski aktīvo vielu (BNF 2003). Daudzas no tām iesaistās augu metaboliskajos procesos un veido auga saikni ar apkārtējo vidi. Specifiskās bioloģiski aktīvo vielu funkcijas augos ir ļoti dažādas, bet parasti tās ir sekojošas:

  • piesaistīt kukaiņus apputekšņošanai;
  • aizsargāt augus no kukaiņu uzbrukumiem, kā arī no zālēdājiem;
  • aizsargāt augus no mikrobiālām infekcijām;
  • aizsargāt augus no UV stariem.

Ir ļoti daudz bioloģiski aktīvu vielu, ko mēs varam uzņemt ar uzturu ikdienā, piemēram, ar augu lapām, saknēm, kātiem, bumbuļiem, dīgļiem, augļiem, sēklām un ziediem vai arī ar augu valsts izcelsmes produktiem un dzērieniem, tādiem kā šokolāde, tēja, kafija un fermentētu pārtiku, tādu kā vīns, maize.

Parasti bioloģiski aktīvās vielas augos ir grupās. Ļoti reti auga ēdamā daļa satur tikai viena tipa bioloģiski aktīvas vielas. Ir arī tādas, kas atrodamas tikai dažās augu sugās vai arī tikai vienā vai pāris dzimtās (piemēram, glikozinolāti Krustziežu dzimtas dārzeņos). 

 

Kādēļ bioloģiski aktīvas vielas ir svarīgas cilvēka organismam

 

Zinātniekiem vēl ir jānostiprina būtiskus pierādījumus no epidemioloģiskiem pētījumiem, ka uzturs, bagāts ar augu valsts produktiem (galvenokārt augļiem un dārzeņiem), pasargā no daudzām hroniskām saslimšanām. Lai gan tomēr, daudzos pētījumos tiek novērota saistība starp biežākiem saslimšanas gadījumiem pie zema plazmas antioksidantu līmeņa, kā arī saistība starp uztura bagātināšanu ar antioksidantiem un slimību profilaksi (Stanner 2003. g.). 

 

Iedalījums lielākās grupās pēc bioloģiski aktīvo vielu iespējamām labvēlīgām ietekmēm uz cilvēka organismu:

  • flavonoīdi un citi fenola savienojumi;
  • karotinoīdi;
  • augu steroli;
  • glikozinolāti;
  • citi sēru saturoši savienojumi.

Bez šīm lielākajām grupām ir arī apakšgrupas. Piemēram, antociāni, izoflavoni, flavononi, flavoni, flavonoli un flavāntrioli ir flavonoīdu apakšgrupas.

 

 

EiroFIR, Synthesis Report No 4: „Plant Foods and Health: Focus on Plant Bioactives”, by Anna Denny and prof. Judith Buttriss, British Nutrition Foundation, 2007.