Flavonoīdi

Flavonoīdi

Tā ir milzīga „fenolu” bioaktīvo vielu grupa, kas ir sastopama virknē augu atvasinātos produktos, lielākoties augļu mizās, piemēram, vīnogu un lapu epidermālā slānī (tējas lapiņās).

Flavonoīdiem ir polifenolu struktūra. 

Kā jau tika pieminēts, flavonoīdiem ir daudz apakšgrupu (flavāntrioli jeb flavanoli, antociāni, flavonoli, flavoni, izoflavoni un flavononi).

Attēls Nr. 1 Flavonoīdu iedalījums

Flavonoīdi ir biežāk sastopamie fenoli, un tie iesaistās ļoti daudzos augu procesos, tādos kā: aizsardzībā pret UV, pigmentācijā, slimību izturībā u.c.

Lielākās daļas favonoīdu pamatstruktūra ir parādīta 2. attēlā. Flavonoīdu bāzes struktūra var saturēt vairākus komponentus, kas tam pievienojas, piemēram, hidroksil grupas, cukurus, kas var izraisīt flavonoīda pārvēršanos glikozīdā. 

Attēls Nr. 2 Flavonoīdu pamatuzbūve

 

Uzņemot flavonoīdus ar uzturu, lielākā to daļa absorbējās no zarnām un caur zarnu sieniņām var nokļūt asinsritē. Lai varētu notikt absorbcija no tievām zarnām, vispirms ir jāatdalās cukuriem (glikozīdiem), kas piesaistījās pie pamatstruktūras. Šo procesu kontrolē tievo zarnu izstrādātie enzīmi, kuru iedarbība uz flavonoīda struktūru, arī atdala cukurus. Tiklīdz cukuri tiek atdalīti, flavonoīdi iesaistās metabolismā zarnās, tad aknās un nierēs, lai veidotu lielu daudzumu pārveidotu flavonoīdu, t.s., flavonoīdu sekundāros metabolītus. Šis process tālāk iesaista flavonoīdus konjugācijā, piemēram, flavonoīdu struktūrai var pievienoties glikuronātu, sulfāt vai metil grupas. Zarnu traktā šo procesu kontrolē enzīmi, kurus izdala zarnu baktērijas, tādēļ zarnu trakta baktērijām ir ievērojama nozīme bioloģiski aktīvo vielu metabolisma procesā.

Uzņemot uzturu, kas satur flavonoīdus, asinīs un urīnā var tikt atrasti flavonoīdu sekundārie metabolīti un tikai niecīgs daudzums nekonjugēto flavonoīdu, neizmainītā formā (Kroon et. al. 2004). Tas ir pierādījums tam, ka, nevis paši „īstie flavonoīdi”, kas atrodas uzturā, bet  tieši flavonoīdu sekundārie metabolīti iekļūst cirkulācijā un arī izraisa šos bioloģiskos efektus organismā.
 

Pierādījumi flavonoīdu labvēlīgai iedarbībai

Sirds asinsvadu slimības 
Pēdējo desmitgadu laikā vairāki pētījumi tiek vērsti tieši uz flavonoīdu un koronārās sirds slimības saistības izpēti. Kā piemēru var minēt vienu pētījumu, kur pētījuma dalībnieki bija vidēja vecuma vīrieši no Septiņu Valstu Pētījuma (Seven Countries Study) 16 dažādām kohortām, kur tika pētīta apgriezti proporcionāla saistība starp flavonoīdu uzņemšanu un mirstību no koronārās sirds slimības (Hertog 1995. g.). Apkopojot šos prospektīvos pētījumus, lielākajā to daļā, bet ne visos, Hollman and Katan (1999. g.) novēroja interesantu saistību - flavonolu un flavonu uzņemšana izrādījās apgriezti proporcionāla tālākai saslimšanai ar koronāro sirds slimību (Hollman & Katan, 1999. g.).

Ne visi pētījumi pierāda šo flavonoīdu saistību ar koronāro sirds slimību, parasti spēcīgākus pierādījumus iegūst tieši no kohortas pētījumiem. 

Flavonoīdi ir atrodami visdažādākos uztura produktos, piemēram, kakao, sarkanvīnā un tējā, kuriem ir iespējama labvēlīga ietekme uz asinsvadu sieniņām (endotēlija funkciju), tādejādi pasargājot no sirds asinsvadu slimībām.

Itālijā tika veikts gadījuma izlases pētījums, kur apskatīja noteiktu flavonoīdu ietekmi uz sirdslēkmes risku. Pierādījās, ka risks tiek samazināts, pateicoties lielam antocianīnu uzņemtajam daudzumam. Antocianīnu avots ir ogas (Tavani 2006. g.).

Cits pētījums Grieķijā pētīja apgriezti proporcionālu saistību starp hronisku sirds slimību risku un flavāntrioliem, kuru avots ir tēja un vīns. Pētījuma rezultāti parādīja, ka, palielinot flavāntriolu uzņemto daudzumu dienā līdz apmēram 24mg, arī hronisko sirds slimību risks samazinās par 24% (Lagiou 2004. g.). 

Šo pētījumu rezultāti un atziņas, protams, ir daudzsološi, bet tomēr ir nepieciešami pamatīgi pētījumi arī ilglaicīgā laika periodā, lai tiešām pierādītu, ka šie īslaicīgie labvēlīgie efekti uz endotēlija funkciju ir arī paliekoši un ilglaicīgi ietekmē sirds asinsvadu sistēmu. 

Onkoloģija
Vairāki zinātniski pētījumi tika vērsti uz flavonoīdu ietekmes izpētīšanu uz cilvēka organismu, bet, tāpat kā sirds asinsvadu slimībām, pierādījumi un atziņas ir visai pretrunīgas. Analizējot Septiņu Valstu Pētījuma datus pēc 25 gadu novērojumiem, netika atrasta neviena sakarība starp piecu galveno flavonoīdu uzņemšanu un mirstību no plaušu vēža, kolorektālā vēža vai kuņģa vēža (Hertog 1995. g.). Tieši tāpat, Zutphen Elderly pētījumā netika atrasta neviena sakarība starp flavonoīdu uzņemšanu un plaušu vēzi (Arts 2001. g.).

Valstīs, kur ir pierasts uzņemt lielu izoflavanonu daudzumu ikdienas uzturā, novērojumu pētījumu rezultāti liecina, ka zemo dažādu onkoloģisko (sevišķi krūts un prostatas vēža) saslimšanu izplatību, iespējams, nodrošina paaugstinātā izoflavanonu uzņemšana ar uzturu (Bingham 1998. g.).

Pavisam pretēji, Apvienotās Karalistes Toksicitātes Komiteja (UK Committee on Toxicity) sniedz ziņas, ka, kaut arī aizsargājoša mehānisma efekts pārbaudīts in vitro ir ticams, tomēr nebija pietiekoši daudz pierādījumu, lai apstiprinātu, ka to var attiecināt arī uz in vivo, jo iegūtie intervences dati no pētījumiem ar cilvēkiem bija pretrunīgi (COT 2003. g.).

Menopauzes simptomi
Valda pieņēmums, ka izoflavoni varētu palīdzēt atvieglot menopauzes simptomus, tādus kā: karstuma viļņus, nakts svīšanu, aizkaitināmību, locītavu sāpes u.c. Liela daļa pētījumu tiešām atrod kopsakarību starp izoflavonu uzņemšanu un karstuma viļņiem. Šis menopauzes simptoms mazāk skar Japānas un Ķīnas valsts sievietes, salīdzinot ar Rietumu valstīm (Cassidy 2003. g.). Jaunākie pētījumi par sojas fitoestrogēnu ietekmi uz veselību pēcmenopauzes periodā konstatēja, ka ir tikai daži pierādījumi tam, ka sojas olbaltumu izolāti vai sojas ēdieni kā tādi ir tiešām efektīvi menopauzes simptomu samazināšanā. Tomēr sojas pupu izoflavonu ekstrakts gan var efektīvi samazināt vienu no simptomiem – karstuma viļņus (Cassidy 2006. g.). Diemžēl pētījumu rezultāti par sojas fitoestrogēnu iedarbību uz kaulu un sirds veselību sieviešu pēcmenopauzes periodā ir nepārliecinoši.