Diēta ar samazinātu laktozes daudzumu


Diēta ar samazinātu laktozes daudzumu -  no uztura tiek maksimāli izslēgti produkti, kuri satur laktozi. Laktozes daudzums diētā var sastādīt 8 – 10 g. Bezlaktozes diētā – ne vairāk kā 1 g laktozes. 

Mērķis
 
Šīs diētas mērķis ir samazināt vai pilnībā novērst tos kuņģa – zarnu trakta simptomus, kuri rodas pie disaharīda – laktozes uzņemšanas ar uzturu. Šie kuņģa – zarnu trakta simptomi ir: vēdera pūšanās, gāzu veidošanās, krampji, slikta dūša un caureja. 
 
Pielietojums
 
Šī bezlaktozes diēta var tikt piemērota cilvēkiem ar laktozes nepanesība vai laktāzes trūkumu (tā saucamā, laktāzes nepietiekamība). Cilvēki ar primāru laktāzes nepietiekamība var uzņemt lielākus vai mazākus laktozes daudzumus, atkarīgs individuāli, savukārt tiem, kuriem ir iedzimta laktāzes nepietiekamība, no uztura jāizslēdz laktozi saturošus produktus pilnībā. Sekundāra laktozes nepanesība vai laktāzes nepietiekamība parasti rodas kā sekundāra slimība kādas citas zarnu slimības rezultātā un bieži vien šādā gadījumā laktoze tiek strikti ierobežota vai pilnībā izslēgta no uztura.  

Diētas apraksts
 
Bezlaktozes diētas pamatā ir vispārējs veselīgs uzturs, izslēdzot no tā produktus, kuri satur laktozi. Laktoze primāri atrodama piena produktos, bet tā var būt arī kā sastāvdaļa daudzos citos pārtikas produktos. Atkarībā no individuālās panesamības, ierobežojot vairāk vai mazāk laktozi saturošus produktus uzturā, var samazināt simptomus. 

Rūpīgi jālasa rūpnieciski ražoto pārtikas produktu etiķetes, uz kurām ir jābūt norādītam vai n u pašas laktozes saturs produktā vai arī citi produkti, kuri satur laktozi. Laktozes avoti pārtikas produktos ir sekojoši piena produkti: piens, kvieši, laktoze, biezpiens, vājpiena pulveris, saldais un skābais krējums, paniņas.  Citi produkti, kuri var saturēt laktozi, ir: maize, konfektes, cepumi, ātrās ēdināšanas produkti (hotdogi, burgeri utt.), dažādas mērces, desas, zivju izstrādājumi, krēmzupas, gatavās putras, sasaldēti produkti, šokolāde un šokolādes dzērieni, salātu mērces, cukura aizvietotāji un arī medikamenti.  
 
Piena produktus var lietot uzturā atkarībā no individuālās panesamības un labsajūtas. Lielākā daļa cilvēku ar laktāzes nepietiekamību var dzert pienu un simptomi neparādās, sevišķi, ja nelielas piena vai laktozi saturošu produktu porcijas tiek uzņemtas atsevišķi no maltītes vai citām uzkodām dienas laikā. Kakao un šokolādes pienam ir nomācoša darbība uz organisma laktozes panesamību, šīs negatīvās darbības rezultāts ir vēdera pūšanās un krampji.  

Slimnieki ar laktozes nepanesību jogurtu, kefīru un rūgušpienu panes labi, lai gan šajos produktos laktozes ir diezgan daudz. Ferments β – galaktooksidāze, ko ražo pienskābes baktērijas, ar raudzētiem piena produktiem nonāk tievajās zarnās.  No kuņģa skābes šo fermentu pasargā pienskābes baktēriju apvalki un tas, ka piena produkti mazina kuņģa sālsskābes daudzumu. Šis ferments zaudē aktivitāti, ja pH ir mazāks 3. tievajās zarnās žultskābju ietekmē β – galaktooksidāze atbrīvojas no baktēriju apvalkiem un šķeļ ar uzturu uzņemto laktozi. Niecīga daļa Lacto – bacillus bulgaricus un Streptococcus thermophilus baktēriju, kas atrodas skābpiena produktos, caur kuņģi (neraugoties uz sālsskābi tajā) spēj dzīvas nonākt tievajā zarnā un sašķelt laktozi. 
 
Pastāvējušā kefīra daļa laktozes jau ir sašķelta.
 
Laktozes nepanesības simptomus var mazināt probiotiskās baktērijas. Šo probiotisko baktēriju iedarbību skaidro ar to, ka nedaudzās pienskābās baktērijas, ko nav iznīcinājusi kuņģa sālsskābe un žultsskābes tievajās zarnās, un to izstrādātā laktāze jau kuņģī un tievajās zarnās šķeļ daļu no laktozes, kuras šķelšanai trūktu paša cilvēka organisma laktāzes. 
 
Diētu ievērot tikai ārsta vai uztura speciālista uzraudzībā!
 
References:

1.Manual of Clinical Dietetics, Fifth edition, Developed by The Chicago Dietetic Association and The South Suburban Dietetic Association, August 7, 1998.
2. Zariņš Z., Neimane L., Uztura mācība, Rīga „Rasa ABC” -1999.