Sāls nozīme diētā

Kas ir sāls?
 
Sāls - tas ir nosaukums ķīmiskajam savienojumam - Nātrija Hlorīds. Sāls sastāvu veido 40 %  Nātrijs - minerālviela un neaizstājama uzturviela, ko organisms pats nevar veidot - un 60 %  Hlorīds. Nātrijs un Hlorīds dabā nav sastopami koncentrētā daudzumā, bet tas tiek pievienots vairākiem pārtikas produktiem pagatavošanas laikā.
 
Palielināta sāls daudzuma lietošana uzturā var sekmēt aisnsspiediena paaugstināšanos. Paaugstināts asinsspiediens ir pirmais solis uz dažādām citām veselības problēmām, tādām, kā koronārās sirds slimības, nieru slimības, kuņģa vēzi u.c.
 
Pārmērīga sāls uzņemšanas nelabvēlīgie efekti
 
Pārmērīga sāls uzņemšana ir ļoti nelabvēlīga organismam, jo noslogo fizioloģiskās sistēmas, pirmkārt, nieres, kam jāizdala daudz sāls. Tā rezultātā pārmērīga sāls uzņemšana veicina palielinātu sāls daudzumu organismā, kas sekmē asinsspiediena celšanos, tādējādi palielinot kardiovaskulāro risku un sekmējot nieru slimības.

 

Sāls uzņemšana var neatkarīgi no sāls ietekmes uz asinsspiedienu tieši veicināt insultu,  kreisā kambara hipertrofiju, nieru slimību progresēšanu, olbaltuma izvadīšanu ar urīnu (proteīnūriju) un dažas citas nelabvēlīgās pārmaiņas. Sāls palielināta uzņemšana ir netieši saistīta ar aptaukošanos, jo radušās slāpes bieži remdē ar dažādiem saldinātiem un kalorijām bagātiem dzērieniem.

Novērtējot sāls uzņemšanu pēc 24 stundu nātrija izdales urīnā (diagnostikas metode), Somija populācijā konstatēts, ka sāls uzņemšanas palielināšana par 6 g/dn par 56 % palielina nāvi no koronārās sirds slimības, par 36 % kardiovaskulārām slimībām un par 22 % kopējo mirstību. 

Citi sāls kaitīgie efekti

Sāls uzņemšanai ir dažāda nelabvēlīga ietekme uz veselību gan neatkarīgi, gan papildus ietekmei uz asinsspiedienu.
  • Sāls uzņemšana veicina šķidruma aizturi, palielina ekstracelulārā (ārpus šūnu) šķidruma tilpumu un tūsku veidošanos.
  • Mirstība no kuņģa vēža saistīta ar pārmērīgu sāls uzņemšanu. INTERSALT pētījumā lielāka nātrija izvadīšana ar urīnu izteikti korelēja ar gastrītu un kuņģa vēža attīstību gan sievietēm, gan vīriešiem. Arī hroniska Helicobacter pylori infekcija korelē ar palielinātu sāls uzņemšanu.
  • Nierakmeņi un osteoporoze. Sāls uzņemšana nosaka arī kalcija izdalīšanos caur nierēm. Sāls samazināšana samazina arī kalcija ekskrēciju (izdalīšanos), tādejādi mazinot arī kalcija nierakmeņu veidošanos. Sāls uzņemšana, veicina kalcija izdali, veicina ne vien pastiprinātu kalcija uzsūkšanos zarnās, bet arī mobilizāciju no kauliem, kas var veicināt osteoporozi. Nātrija uzņemšana ietekmē kalcija izdalīšanos urīnā un kaulu metabolismu. Sievietēm postmenopauzē urīna nātrija izdalīšana pozitīvi korelē ar kalcija izdalīšanos un negatīvi ar kaula blīvumu. Iespējams, ka nierakmeņu veidošanos arteriālās hipertensijas gadījumā saistāma ar nātrija inducētu kalcija izdali. •    Astma. Sāls uzņemšanai ir saistība arī ar astmas smagumu. Ir novērojumi, ka sāls uzņemšana var ietekmēt astmas gaitu vīriešiem. Nav pierādījumu, ka sāls uzņemšana ietekmē elpceļu reaktivitāti veseliem cilvēkiem.
  • Aptaukošanās. Pastāv uzskats, ka sāls uzņemšana netieši veicina aptaukošanos, jo palielinās šķidruma uzņemšana, parasti saldināta šķidruma uzņemšana. Aprēķināts, ka, samazinot sāls uzņemamo daudzumu no 10 g/d uz 5 g/d, samazinās šķidruma uzņemšana par 350 ml/d.

Sāls samazināšanas labvēlīgā ietekme

    Nav šaubu, ka sāls uzņemšanas samazināšana pazemina asinsspiedienu. Sāls ierobežošana uzlabo artēriju elasticitāti un vazodilatāciju. Kopējais efekts ir lielāks nekā varētu gaidīt no asisnsspiediena pazemināšanās sāls ierobežošanas rezultātā.

Īslaicīga, ievērojama sāls ierobežošana  nedod efektu uz asinsspiedienu,jo aktivējas simpātiskā sistēma, plazmas renīna aktivitāte un angiotenzīns – II. Neliela sāls ierobežošana 6 mēnešus un ilgāk jau efektīvi pazemina asinsspiedienu. Mērenai sāls ierobežošanai no 9 – 12 g/d uz 5 – 6 g/d ir nozīmīgs efekts uz asinsspiedienu, un efektu novēro jau pēc 1 mēneša. Ierobežojot sāli par 6 g/d, asinsspiediens pazeminās par 7/4 mm Hg pacientiem ar arteriālu hipertensiju un par 4/2 mm Hg normotensīviem pacientiem. Samazinot sāls uzņemšanu līdz 3 g/d, efekts ir lielāks, bet to ir ļoti grūti realizēt un to var veikt tikai ļoti motivētiem pacientiem, jo jāiesaista pārtikas industrija.

Asinsspiediena pazemināšanās sāls ierobežošanas ietekmē ir atkarīga no vecuma – jo vecāks ir cilvēks, jo ievērojamāk pazeminās asinsspiediens. Ņemot vērā, ka vecākiem pacientiem biežāk ir insulti un sirds mazspēja un lielāks labums no asinsspiediena pazemināšanas, sāls ierobežošana šajā grupā ir īpaši nozīmīga.

Sāls ierobežošana ir arteriālās hipertensijas pacientu diētas galvenais nosacījums. Lai samazinātu sāls uzņemšanu, jāizvēlas produkti ar zemu sāls saturu un jāsamazina sāls pievienošana ēdienam. Vairāk nekā 75 % uzņemtā sāls nāk no rūpnieciski gatavotiem produktiem un ēdieniem, tāpēc efektīva sāls samazināšanas stratēģija saistāma ar sadarbību ar pārtikas ražotājiem un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. Rūpnieciski pagatavotos produktos ir daudz sāls. Pacients ātri pierod pie sāls ierobežojuma. Garšvielas, citrusaugļi un citi skābie produkti var kompensēt zemo sāls saturu un pat ir garšīgāki nekā sāli saturošie.

Par optimālu daudzumu iesaka 1,5 nātrija dienā.

Jau daudzos pētījumos pagājušā gadsimta sākumā ir parādīts, ka sāls ierobežošana ievērojami samazina asinsspiedienu. Dubultakls pētījums ar 3 dažādiem sāls uzņemšanas režīmiem – 10,5 un 3 g/d – vieglas neārstētas arteriālas hipertensijas gadījumā parādīja sāls ierobežošanas nozīmi. Labākais rezultāts bija 3 g/d lietošanas gadījumā. Samazinot sāls uzņemšanu, asinsspiediens palika kontrolēts 1 gada novērošanas periodā.

Samazinot sāli līdz 3 g/d ieguvums kardiovaksulāriem slimniekiem ir kā par 50 % samazinot tabakas patēriņu, par 5 % samazinot ķermeņa masas indeksu vai ārstējot ar statīniem zema/ vidēja riska pacientus, vai ārstējot arteriālo hipertensiju ar medikamentiem. 

Ieteikumi sāls uzņemšanas samazināšanai Latvijā

 
  1. pacientam jābūt motivētam samazināt sāls uzņemšanu. Jāzina, ka sāls veicina asinsspiediena paaugstināšanos, asinsvadu novecošanos un elasticitātes zudumu, nieru bojājumu, sirds muskuļa masas pieaugumu ar iespējamu aritmiju un sirds mazspējas pievienošanos, insulta rašanos. Sāls ierobežošana aizkavē šīs pārmaiņas.
  2. jāsaprot un jāanalizē galvenie sāls uzņemšanas avoti.
  3. jāizstrādā konkrēta sāls ierobežošanas stratēģija. Pirmās nedēļas laikā jāidentificē sāls avoti un jāaprēķina tā uzņemšana.
  4. ir grūti pēkšņi pārtraukt sāls uzņemšanu, bet to var panākt, pakāpeniski to samazinot. Sāls garšas sajūta un vajadzība pēc tās, mazinot sāls uzņemšanu, mazinās 2 – 3 nedēļu laikā. Garšas uzlabošanai sāli var aizvietot ar garšvielām, citrusaugļiem, etiķi u.c.
konkrēti ieteikumi sāls uzņemšanas samazināšanai:
 
  • sālstrauku neturēt uz galda;
  • samazināt vai pārtraukt sāls pievienošanu gatavojot maltīti;
  • izvēlēties produktus, kas satur maz sāls vai to nesatur;
  • pirms ievienot produktam sāli, pagaršot to;
  • pēc iespējas mazāk ēst sabiedriskās ēdināšanas vietās. Ja tas nav iesējams, izvēlēties produktus, kas satur mazāk sāls;
  • izvēlēties augļus, dārzeņus, kas parasti satur maz nātrija un ir nozīmīga veselīga uztura sastāvdaļa;
  • izvēlēties produktus, kurus gatavojot nepievieno vai kuri nesatur sāli.
Uztura ieteikumi plašāk pieejami angļu valodā šajā mājaslapā: http://www.fineli.fi/specdiet.php?lang=en
 
References:

A. Lejnieks, A. Kalvelis „Viss par sāli”, 2011.g.