Enerģijas patēriņš sportistiem

Kopējais enerģijas patēriņš aktīviem cilvēkiem var tikt piemērots,
veicot sekojošus aprēķinus:

1. pamatvielmaiņas aprēķins

 

Pamatvielmaiņa ir enerģijas daudzums, kas nepieciešams organisma dzīvības pamatfunkciju uzturēšanai fizioloģiska miera apstākļos -

  • pilnīgā fiziskā un psihiskā mierā,
  • optimālā temperatūrā,
  • bez barības kuņģī.

 

Pamatvielmaiņa sastāda aptuveni 66 - 75 % no kopējā enerģijas daudzuma, ko cilvēks patērē diennaktī.

Šī enerģija tiek tērēta to orgānu darbībai, kas funkcionē nepārtraukti - elpošanai, sirds darbībai, aknu, nieru, CNS darbībai, kā arī enerģijas maiņai, kas nepārtraukti noris šūnu un molekulārā līmenī.

 

Pamatvielmaiņas enerģijas patēriņs dažādos orgānos

 

 

smadzenes
25%

aknas    
25%

sirds
10%

nieres
7%

muskulatūra
18%

Pamatvielmaiņa ir atkarīga no:

 

  • beztauku audu daudzuma organismā, t.i., no ķermeņa liesās masas, tātad galvenokārt no muskulatūras apjoma: 
    • atlētiem pamatvielmaiņa ~ par 5 % augstāka
  • vecuma
  • dzimuma
  • endokrīnās sistēmas
  • nervu sistēmas tonusa
  • iedzimtības:
    • ģenētika
    • klimatiskie apstākļi (tropos pamatvielmaiņa samazinās par 5 - 20 %)
  • menstruālā cikla (svārstības ~ 360 kcal/ d)
  • diētas -pēc katras ēdienreizes vielmaiņas intensitāte pieaug par ~ 15 %, to sauc par uzturvielu specifisko dinamisko darbību.

Pamatvielmaiņu parasti aprēķina pēc gadsimta sākumā radītās Herisa-Benedikta (Harris and Benedict, 1919) formulas.
 

Sievietēm: 655 + 9,65 x ķermeņa masa (kg) + 1,85 x auguma garums (cm) – 4,68 x vecums (gadi)
Vīriešiem: 66,5 + 13,8 x ķermeņa masa(kg) + 5 x auguma garums (cm) – 6,76 x vecums (gadi)

Tagad tiek ieteikta arī vienkāršāka formula, kurā gan nav ievērots vecums (pēc Owen O.E., 1987).

Pamatvielmaiņa vīriešiem (18 - 82 gadi), kcal:
                   879 + (10,2 * masa, kg)
Pamatvielmaiņa sievietēm (18 - 65 gadi), kcal:
                   795 + (7,18 * masa, kg)

Pieņem, ka aptuveni pieaugušam vīrietim pamatvielmaiņa diennaktī ir 1800 kcal, sievietēm - 1600 kcal. Ļoti aptuveni to var aprēķināt šādi:

                     masa, kg * (20 līdz 25) = PM, kcal

2. fiziskās aktivitātes koeficienta aprēķins:

  • noteikt fiziskās aktivitātes līmeni ikdienas darbos

Fiziskās aktivitātes koeficienta noteikšana
 

IKDIENAS DARBI

1.
Sēdošs darbs (pie rakstāmgalda, pie konveijera u.c.)
1 punkts

2.
Sēdošs vai stāvošs darbs, kas ietver arī staigāšanu un atsevišķu priekšmetu pārvietošanu (pārdevējs, viegli mājas darbi u.c.)
2 punkti

3.
Darbs, kuru veicot jāstaigā, jāceļ un jāpārvieto smagumi (smags darbs rūpniecībā, celtniecībā u.c.)
3 punkti

4.
Smags roku darbs (mežizstrāde, lauksaimniecības darbi, ceļu remonta darbi u.c.)
4 punkti
 

  • noteikt brīvā laika pavadīšanas aktivitātes līmeni

Fiziskās aktivitātes koeficienta noteikšana

 

BRĪVĀ LAIKA NODARBĪBAS

1.
Lasīšana, TV skatīšanās, rokdarbi, u.c.
1 punkts

2.
Pastaigas, braukšana ar divriteni, viegas fiziskas nodarbības vismaz 3 reizes nedēļā
2 punkti

3.
Ilgstošs skrējiens, bumbu spēles un citi fiziskās kultūras veidi vai dārza darbi vismaz 3 reizes nedēļā
3 punkti

4.
Sporta treniņi vismaz 4 reizes nedēļā un sacensības
4 punkti
 

Fiziskās aktivitātes koeficients:

 

Iegūtā punktu summa
                                Fiziskās aktivitātes koeficients

2
                          1,4

3 - 4
                          1,8

5 - 6
                          2,2

vairāk par 6
                          2,5

 

3.  kopējās enerģijas patēriņš:

kopējā enerģija (kcal/dienā) = pamatvielmaiņa * fiziskās aktivitātes koeficients