Ēšana pirms treniņa

Ēšana pirms treniņa

Galvenā pirmstreniņa uztura loma ir nodrošināt organismu ar pietiekamu hidratāciju (šķidrumu) un enerģiju, ļaujot sportot pie maksimāla potenciāla un neradot agrīnu nogurumu.

Maltīte jāuzņem 1 – 6 h pirms treniņa vai sacensībām. Ja maltīte tiek ieturēta ar mazāku laika intervālu, tas var radīt sliktu dūšu. Lai izvairītos no šādas situācijas, kaloriju, olbaltumu, balastvielu un tauku saturu maltītē jāsamazina, tuvojoties treniņa laikam. Saldināto dzērienu lietošana 1 h pirms treniņa var stimulēt insulīna atbrīvošanos, kas izraisa palielinātu glikozes piesaistīšanu strādājošiem muskuļiem, potenciāli samazinot asins glikozes līmeni. Sliktu dūšu un krampjus var izraisīt viegli sagremojama pārtika vai šķidra pārtika, uzņemta mazos daudzumos līdz vienai stundai pirms treniņa.   

Maltītei nav jābūt no īpašiem produktiem, bet gan no ikdienā lietojamiem, kuri satur daudz ogļhidrātu. Ogļhidrātiem bagātīgs uzturs (200 g – 300 g ) ar vidēju vai augstu glikēmisko indeksu ir galvenā pirmstreniņa maltītes sastāvdaļa. Taukiem, olbaltumiem, balastvielām bagāti produkti nav rekomendējami. Uzturs, kas ir bagāts ar šīm uzturvielām, parasti var izraisīt vairākus nelabvēlīgus efektus, tādus, kā kuņģa iztukšošanās kavēšanu, pagarinātu gremošanas procesu laiku, zarnu trakta diskomfortu. Lai gan daži uztura olbaltumi vai tauki palīdz kontrolēt izsalkuma sajūtu, kas arī nav mazsvarīgi. Tieši tādēļ katram sportistam ir individuāli jāeksperimentē ar dažādiem pārtikas produktiem un arī ar to daudzumiem, lai atrastu to uztura kombināciju, kas  ir vislabāk piemērota tieši viņam vai viņai. 

 

References:

1. Manual of Clinical Dietetics, Fifth edition, Developed by The Chicago Dietetic Association and The South Suburban Dietetic Association, August 7, 1998;
2. Zariņš Z., Neimane L., Uztura mācība, Rīga „Rasa ABC” -1999;
3. Rubana I.M., Uzturs fiziskā slodzē, "Izdevniecība RaKa", 2010.