Veselīga uztura piramīda

Ap 1970. gadu pētījumu uztura speciālistus piesaistīja pārlieka noteiktu uztura komponentu, tādu kā tauku, piesātināto tauku, holesterīna un sāls uzņemšana.


1974. gadā notiek pavērsiens, kas būtiski ietekmē tālāko veselīga uztura ieteikumu vizuālo formu strauju attīstību un daudzveidību, jo tika ieviesta pirmā pārtikas piramīdas oriģinālā versija

 

 

To izstrādāja un ieviesa Anna Britta Agnsatere (Ann-Britt Agnsater) Zviedrijā 1974. gadā. Tās koncepcija tika balstīta uz veselīga uztura pamatprincipu vizuālu atainošanu.


Vēlāk šī piramīda tika ieviesta citās Eiropas valstīs, kā arī Tanzānijā un Šrilankā.


Šajā laika periodā novēro hronisku saslimšanu, tādu kā sirds slimību un insultu pieaugumu. Balstoties uz šiem novērojumiem, Uztura un cilvēka vajadzību komiteja 1977. gadā izziņoja jaunu virzienu pārtikas vadlīnijām. Vadlīnijās uzsvars virzīts uz to, lai indivīds izvairītos no pārliekas tāda uztura uzņemšanas, kas izsauc hroniskas saslimšanas (pārliekas ogļhidrātu, taukskābju, holesterīna, cukuru un sāls uzņemšanas uzturā). Izstrādātās uztura vadlīnijas iedvesmoja uzturzinātniekus izstrādāt specifiskas vadlīnijas diētām un veselībai.

 

 

 

Veselīga uztura ieteikumi mūsdienās

 

Izsekojot veselīga uztura ieteikumu attīstības vēsturei, var secināt, ka to attīstība ir notikusi samērā strauji, izvirzoties arvien jauniem zinātniskiem pieņēmumiem un teorijām.

Sākoties vizuālu veselīga uztura ieteikumu uzvaras gājienam, tiek izvirzītas aizvien jaunas uztura teorijas, tās tiek pielāgotas dažādiem mērķiem un vajadzībām. Tiek radīti aizvien jauni vizuāli modeļi. Tas paver plašas izvēles iespējas. Kā būtiskākais mūsdienu veselīga uztura ieteikumu papildinājums ir gandrīz visos veselīga uztura ieteikumos iekļautās rekomendācijas fiziskām aktivitātēm. Ir izstrādātas un tiek uzlabotas veselīga uztura vadlīnijas.
 
Var apskatīt, nospiežot uz attēla

 
PVO katru gadu, izmantojot pasaulē pieejamo informāciju, apkopo iegūtos rezultātus, kas vēlāk kalpo par mērķi veselīga uztura ieteikumu izveidei. PVO ir arī Eiropas nodaļa, kas izstrādā un modelē veselīga uztura ieteikumus Eiropas reģionam. Arī Latvijas atbildīgās institūcijas, veidojot Latvijas uzturpolitiku, savā darbā izmanto PVO pētījumus, secinājumus un ieteikumus.

EFSA zinātniskajā kolokvijā, 2006. gada martā tiek prezentēts apkopojums par dažādās valstīs izmantotiem vizuāliem veselīga uztura ieteikumiem. Dažās valstīs tiek izmantoti vairāk kā viens šāds vizuāls veselīga uztura modelis 
 

 
Tikai 1992. gadā, iedvesmojoties no 1974. gadā Zviedrijā radītās uztura piramīdas, ASV uztura eksperti izstrādāja un uzlaboja Amerikāņu uztura piramīdu.
 
 

 
Šī amerikāņu piramīda ieguva popularitāti visā pasaulē un kļuva tikpat kā par ikonu. Jaunizveidotās piramīdas pamatkoncepcija bija strukturēta, individuālām vajadzībām atbilstoša, uztura piramīda.
 
Uztura piramīda ir uzturmācības vadlīnijas, ko pirmoreiz publicēja Amerikas Federālā valdība, lai nodrošinātu iedzīvotāju pieeju informācijai un instrukcijām par diētu. Kopš tās izveides, kā jau viss fundamentālais, uztura piramīda ir pastāvīgi attīstījusies.

Sākotnēji USDA 1992. gada uztura piramīdā iedalīja pirms tam definētās trīs pamatproduktu grupas sešās jaunās. Pamatlīmenī esošā ogļhidrātu grupa savu nosaukumu saglabāja, dārzeņu grupa tika sadalīta augļos un dārzeņos, bet no proteīnu grupas – tika izveidotas trīs jaunas grupas:
 
  • gaļas izstrādājumi, pupas un olas;
  • rieksti, piens, jogurts un siers;
  • tauki, eļļas un saldumi.
Šī uztura piramīdas apraksts pazīstams kā uzturmācības vadlīnijas.

Jau vēlāk, 2004. gadā USDA uztura piramīdu papildināja ar detaļām, kas trūka tās pirmajā versijā, kurā tika ieteikts uzņemt noteiktu katras uztura grupas daudzumu katru dienu. Jaunā piramīda tika izveidota kā individualizētas uztura vadlīnijas.

USDA nebija vienīgā organizācija, kas veica pētījumus uztura jomā. Harvardas Sabiedrības veselības skola (The Harvard School of Public Health) pēc zinātniskām studijām un izpētes izveidoja savu veselīgas ēšanas piramīdu
 
 
 
 
Šī uztura piramīda viennozīmīgi bija veiksmīgāka nekā 2004. gada USDA piedāvātais modelis. Harvardas Sabiedrības veselības skolas modelis balstīts uz Vidusjūras piramīdu, ņemot vērā datus (divus gadus ilgs pētījums, kurā iesaistīti 1000 indivīdi vecumā virs 25 gadiem ar augstu koronāro artēriju slimības risku, kuri ievērojuši Indo-Vidusjūras veselīga uztura ieteikumus ikdienā), kas liecina par šī reģiona iedzīvotāju zemo saslimstību ar kardiovaskulārajām slimībām, zemo palielinātas ķermeņa masas un aptaukošanās līmeni.

Veselīgas ēšanas piramīda rekomendēja ik dienas ēdienkartē iekļaut produktus no katras grupas. Uztura kvantitāti noteica personas vecums, dzimums un dzīvesveids.

Kā lielākā atšķirība no pārējām uztura piramīdām šeit ir olīveļļai piešķirtā nozīme – tā atrodas produktu pamatgrupā.

Starp Harvardas un USDA izveidotās piramīdas atbalstītājiem un noliedzējiem saasinājās diskusijas. Harvardas modeļa atbalstītāji apgalvoja, ka USDA piramīda ir kļūdaina, pamatojot to ar argumentu, ka to izveidojis USDA, nevis DHHS. Tātad, USDA uztura piramīdu ietekmējuši pārtikas industrijas lobiji, kamēr Harvardas modelis balstīts vienīgi uz zinātniskām studijām un pētījumiem.

Papildinājumā iepriekšminētajam, Harvardas zinātnieki kritizēja USDA izveidoto piramīdu, ka tajā netiek atdalīti neapstrādāti graudi no baltajiem kviešu miltiem un to izstrādājumiem, kā arī piesātinātie tauki no nepiesātinātajiem. USDA uztura piramīda cieta neveiksmi.

2005. gada janvārī USDA kopā ar HHS publicēja Diētas ceļvedi amerikāņiem. Tā paša gada 19. aprīlī USDA izveidoja MyPyramid.
 
 

 
Ironiskā kārtā, šī uztura piramīdas versija ieteica fiziskās aktivitātes un mērenību uzturā, kuru trūkuma dēļ Harvarda kritizēja 2004. gada USDA uztura piramīdu.

MyPyramid ir uztura piramīda, kas rekomendē fiziskās aktivitātes un mērenības principus un sniedz korektu informāciju kā individuālajā diētā kombinēt dažādas produktu grupas. Kopš informācija lielā mērā tika pielāgota individuālām vajadzībām, tika izveidota MyPiramid interneta mājas lapa, kurā ir pieejama interaktīvā versija. Federālajai valdībai ir pat diētas novērtējuma interneta mājas lapa. Termins "porcija" šajā versijā jau ir aizstāts ar konkrētām mērvienībām.

Šī uztura piramīda satur astoņas sadaļas. Tajā skaidri nošķirti neapstrādātie un kviešu graudi, kā arī norādīts, ka pusei no uzturā lietotajiem graudu produktiem jābūt neapstrādātu graudu izstrādājumiem. Tumši zaļas krāsas dārzeņi, pupas, zirņi un citrusi veido pamatu dārzeņu sadaļai. Augļu dažādība tiek akcentēta kā pretstats augļu sulām. Ieteicami dārzeņi, rieksti un zivju eļļa. Piena produktu sadaļā iekļauts piens un piena produkti. Gaļa ar zemu tauku saturu tāpat kā zivis, pupas, zirņi, rieksti un sēklas pieder proteīnu apakšgrupai. Cilvēkiem ieteikts nodarboties ar fiziskiem vingrinājumiem vismaz 30 minūtes dienā. Saldumus un alkoholu ieteikts lietot saprātīgās devās.
 
Sākot ar 1996. gadu žurnālu publikācijās sāk parādīties uztura piramīdas modelis un tā apraksts. Uztura piramīda Latvijā ir jauns pavērsiens veselīga uztura ieteikumu attīstības vēsturē. Latvijas uztura piramīda top 2001. gadā, to izveido Latvijas Pārtikas centrā (Novērtēšanas un reģistrācijas centrs). Uztura piramīdā ir apkopota pasaules valstu labākā pieredze.