Aizklāts lietotājs
jautāja 15. Sep, 2017
1143 skatījumi
Labdien! Mūsu dēliņš 3 gadu vecumā trešo reizi ciemojas pie vīra vecākiem un māsām ārzemēs bez mums, kamēr mēs turpinām strādāt un mācīties šeit. Katru reizi paliek tur 3 mēnešus. Parasti tā liekas ļoti laba doma, jo dēliņam tur patīk, tur ir uzcelta jauna māja laukos, viņš tur neslimo ar vīrusiem (Latvijā gan ik pāris nedēļām ir iesnas vai klepus). Nekad nav raudājis pēc mums vai kāda cita, ir sabiedrisks, Latvijā labprāt iet arī uz dārziņu. Protams, dažreiz ilgojas (saka,ka grib pie mums), mēs arī ļoti ilgojamies, bet, sazinoties caur web kameru, emocijas neizrādām, runājam priecīgi. Tomēr pēdējā laikā aizdomājamies vai bērnam šādas ilgas šķiršanās no vecākiem nenāks par ļaunu. Kāds ir risks, ka tas tomēr ietekmēs bērna personību vai psihi nākotnē? Vai ir pamats uztraukties, ja bērns neizrāda bailes, ka vecāki viņu atstāj? Daudzi bērni taču baidās pat neilgu laiku palikt bez mammas. Vai tas nozīmē, ka viņam ar mani nav kaut kādas svarīgas saiknes?
Jautāju tāpēc, ka pati ilgu laiku cenšos sadzīvot ar trauksmi un tamlīdzīgām problēmām, un mans psihoterapeits ir teicis, ka problēmu ''saknes'' ir manās attiecībās ar maniem vecākiem bērnībā. Baidos vai šobrīd nepieļaujam savādākas kļūdas ar savu bērnu.
(Vēl viena varbūt svarīga piezīme: dēliņš ar mums nerunā latviski, lai gan mēs savā starpā runājam un cenšamies arī ar viņu. Viņš visu saprot, bet atbild krieviski. Latviski var tikai nosaukt atsevišķus vārdus, bet krieviski veido pilnus teikumus. Mums ir ļoti liela ģimene, visi runā krieviski, izņemot mani un vīru, un dēls pavada daudz laika ar visiem. Mēs arī nemanot pārslēdzamies uz krievu valodu, jo tā ir vieglāk, lai gan ļoti gribam iemācīt runāt latviski. Vai tas jau nozīmē, ka pārāk maz laika pavadām ar bērnu? No malas visiem šķiet dīvaini, ka bērns nerunā ar vecākiem vienā valodā. Dārziņā latviešu grupiņā arī ne par ko negrib runāt latviski. Citādi visi saka, ka ļoti labs puisītis. Kā mums pareizāk rīkoties un uzvesties šajā situācijā?)

1 atbildes

Lietotāja Andžela attēls
Andžela atslēdzies
Atbildēja 27. Sep, 2017 10:17

Labdien, Serena! No Jūsu vēstules sapratu, ka esat strādājusi ar savu psihoterapeitu, iespējams, ka jāturpina to darīt, jo ir izveidojies jau kontakts un situācija zināma. Par emocijām: Jūs rakstiet, ka runājot ar bērnu Jūs savas emocijas neizrādiet, tāpēc ir saprotams, ka arī bērns tās neizrāda, piemēram, neilgojas pēc mammas; vēl vairāk, ja bērnam tā ir ierasta situācija, ka viņš jau no mazotnes dzīvo otrā ģimenē ārzemēs, tad viņš jūtas drošs, runā tajā valodā, kuru dzird sev apkārt ik dienu, tāpēc arī nerunā latviski. Uz jautājumu vai maz pavadiet laiku ar savu bērnu variet atbildēt pati, kā Jums pašai šķiet?! Jūs izvēlaties kā dzīvot, kur strādāt, kam atstāt bērnu utt., tāpēc tikai Jūs varat izlemt ko darīt turpmāk, kā Jums rīkoties. Ja nekādi nevarat izlemt, atgādinu, ka Jums ir iespēja tikties ar savu psihoterapeitu un kopīgi pārrunāt satraucošos jautājumus.
Ar cieņu,
Andžela