Aizklāts lietotājs
jautāja 17. Okt, 2019
122 skatījumi
Labvakar,nezinu ko iesakt.Es esmu loti pieķērusies vienam puisim.Un tad kad mēs sastrīdējamies es vairs neredzu dzīvei jēgu ,jo viņš man bija viss.Man ļoti grūti ir tam tikt parī jo es nevienam nebiju pieķērusies tik stipri ka viņam.
Kategorija:

1 atbildes

Lietotāja Indra Sudrabiņa attēls
Indra Sudrabiņa atslēdzies
Atbildēja 17. Okt, 2019 10:40

Labdien, kristiana borise!
Jā, tādas izjūtas patiešām parasti piemeklē cilvēkus, kas kādu laiku burtiski "saauguši " viens ar otru , kaut arī tikai no vienas puses.
Patiesībā atbilde izvērstos ļoti plaša, ja vien būtu uzrakstījusi ko nebūt vairākt Bet labi, atbildēšu uz to, kas ir.
Pēc rakstītā izskatās, ka Tu puisī patiešām esii iemīlējusies "līdz matu galiņiem.. Un lidz ar to šķiršanās var izvērsties par ļoti smagu un visnotaļ sāpīgu procesu. Ne velti psihologi to dēvē par mazo nāvi. Kāpēc? Jo vēlies vai nevēlies, ir jāizdzīvo tie paši procesi,, kas rodas, zaudējot tuvu cilvēku (žēlabas, dusmas, procesa noliegums, depresija... un visbeidzot notikušā.pieņemšana un jaunas dzīves veidošana).
Nu, apmēra, tā.
Uzreiz varu pateikt, ka pārdzīvojums ilgs apmēram gadu. Ja illgāk - noteikti jāmeklē speciālista palīdzība.
Un gluži normāli, ka rodas jautājums, ko ar to visu darīt? Atkarībā no tā, ka rīkosies, arī Tava dvēsele sadzīs vai nu;
1. ar platu rētu,
2. vai skaisti "sašūtu" šauru svītriņu, kas" pa gabalu nebūs redzama".
Nobeigumā vēlos teikt, ka jebkurš nopietns gadījums, kas ar mums dzīves gaitā notiek, veido pieredzes " pūru", bez kura cilvēks ir virspusējs un neinteresants, nedz pasaulei, nedz līdzcilvēkiem.
Un negatīva pieredze arī ir pieredze.
Košu rudeni vēlot, ar cieņu - Indra