Atkarība no interneta

Vai Tu kādreiz esi izjutis atkarību no e-pasta, tvitera, sociālo tīklu vai īsziņu lietošanas? Vai Tev liekās neiespējami ignoret atsūtītos e-pastus, kas iekrituši tavā pasta kastītē? Vai Tev sanāk google meklētājā uzsākt meklēt kādu informāciju un pieķert sevi pēc labas pusstundas lasot vai apskatot resursus internet, kas ir absolūti par kaut ko citu nekā Tu uzsāki meklēšanu? Samērā pazīstami, vai ne? Zinātnieki uzskata, ka tā ir mūsu dopamīna regulācijas sistēma darbībā.

Dopamīna regulācijas sistēmu atklāja Nils-Åke Hillarp un Arvid Carlsson 1958. gadā Zviedrijā. Dopamīns tiek veidots dažādās galvas smadzeņu daļās. Tas ir absolūti kritisks smadzeņu darbībai Dopamīns nodrošina lielāko daļu psihes funkcijas – domāšanu, gulēšanu, nomodu, uzmanību, meklēšanu, apbalvošanu un daudzas citas funkcijas.

Pastāv arī mīts, ka dopamīns ir tā viela, kas ietekmē baudas sajūtu vai rada apmierinājuma sajūtu. Tā rezultātā tiek motivēta vajadzība apmierināt tādas vajadzības kā ēšana, sekss vai narkotikas, kas nav pamatoti.

Pēdējie pētījumi norāda uz to, ka dopamīns nosaka mūsu meklēšanas un meklējumu uzvedību. Dopamīns izraisa kāri apskatīt, meklēt, nobaudīt. Tas paaugstina mūsu uzbudinājumu un motivāciju sasniegt mērķi. Dopamīna regulācijas sistēma uztur mūsu motivāicju lauzt ceļu dzīvē, mācīties un izdzīvot. Psihologs uzskata, ka tieši šī ir absolūti kritiska cilvēku īpašība cilvēces evolūcijas procesā! Faktiski dopamīns ir degviela mūsu izziņas procesiem un nodrošina mūsu interesi par idejām.

Tiek uzskatīts, ka mūsdienās ir novērojams paradokss – dopamīna cilpa. Mūsu darbības internetā un saziņas līdzekļos ir sekojošas:

Vēlamies uzzināt jaunu informāciju – meklējam google, vēlamies ar kādu sarunāties – rakstam e-pastu, zvanam vai sūtam ziņu, vēlamies uzzināt ko dara musu draugi – atveram Twitter vai Facebook un meklējam. Reziultātā mēs nokļustam dopamīna cilpā – vēlamies ko uzzināt – uzzinam – saņemam apbalvokumu – dopamīnu, kas liek mums meklēt tālāk. Rezultātā kļūst arvien grūtāk un grūtāk atrauties no epastiem, sociālajiem tīkliem un citiem izziņas un saziņas līdzekļiem.

Vēl, vēl, vēl vairāk. Psihologs uzskata, ka dopamīna regulācijas sistēmai nav raksturīgs pārmērības indikators, kas ziņotu mums par to, ka kaut kas ir gana. Sīks pierādījums un nodelis tam ir piemērs ar google meklēšanu, kad meklējot ko vienu konkrētu mēs attopamies pēc ilga laika joprojām meklējot. Tikai kaut ko pilnīgi jau citu.

Ding – Tu sadzirdi pienākošā SMS vai epasta skaņu! Kas notiek? Nāk balva! Dopamīna izdalīšanās notiek momentāli un uzurda mūsos interesi apskatīt atnākušo sūtījumu un saņemt dopamīna pateicības devu.

Tvittera 140 zīmes! Dopamīna regulācijas sistēma tiek perfekti kairināta, jo ziņa ir tik īsa, lai izraisītu interesi un reizē nepateiktu visu. Šis mazais izmērs sadusmo dopamīna regulāciju un izraisa nebeidzamas mūsu tālākās aktivitātes.

Pārgriez cilpu! Kādam ir jāmaksā par nemitīgo atrašanos cilpā un šis kāds esam mēs. Tu netiec ārā no šīs atkarības? Ko darīt? Negaidi, kad uznāks stress un depresija. Psihologi iesaka atslēgt šīs brīnišķīgās tehnikas iespējas dzindzinēt un izmest paziņojumus. Tas nenovērsīs mūsu uzmanību no ikdienas darbiem un netraucēs koncentrēties iesāktajam. Lielākajā daļā gadījumu nekas nebūs nokavēts, ja e-pastu apskatīsies un atbildēsi nedaudz vēlāk to darot reizē ar citu e-pastu atbildēšanu.