Indra Sudrabiņa

atslēdzies
Psihologs
Lietotāja Indra Sudrabiņa attēls
  • Portālā reģistrējies
  • Pēdējo reizi redzēts
  • Atrašanās vieta
  • 4 gadi 4 mēneši
  • 7 stundas 59 minūtes
  • Rīga
  • 435Atbildes
  • 0Komentāri

Mediķis, psihologs, psihoterapeits. Darba stāžs psiholoģijā – 9 gadi.

Maksa par online konsultāciju:
60 min - 
33 EUR
Maksa par rakstisku konsultāciju:
45 min - 25 EUR
Laiki, kad speciālists ir pieejams:

Katru dienu 9:00 līdz 20:00
vienas konsultācijas (45 min) cena 25 EUR

Izglītība:

Rīgas 2. medicīnas skola - ārsta palīgs
Praktiskās Psiholoģijas augstskola . Bakalaura grāds praktiskajā psiholoģijā.
Daugavpils Universitāte, Sociālo zinātņu maģistra grāds psiholoģijā.

Dokumenti:

Labdien, Sniperjok!
Man prieks, ka esi sapratis, ka tā patiešām nav nedz izlaidība, nedz rakstura vājums, bet ļoti nopietns slimība, no kuras jāārstējasI Ir vairāki veidi, kā to darīt. mana pieredze rāda, ka visiedarbīgākais veids, ka to darīt, ir apmeklēt psihologu un vienlaikus lietot homepātiskos antidepresantus.
Nu, apmēram tā.
Vienu soli jau esi spēris, neapstājies pie tā, bet droši sper nākamo.
Izturību un drosmi vēlot, ar cieņu - Indra

Uzrakstīts: pirms 6 dienas 6 stundas

Labdien, zagata!
Izlasot Tevis rakstīto, kļūst skaidrs, ka ir piezagusies t.s. hipohondrija, kas pati tā vienkārši nepāries.
Ko ar to iesākt?
Pirmais un vienīgais - griezties pie psihologa, kam ir medicīniskā izglītība (man un Kristīnei). Tikai tā ir iespējams Tev palīdzēt.
Paldies, ka rakstīji un meklēji palīdzibu.
Lai Tev izdodas!
Ar cieņu - Indra

Uzrakstīts: pirms 3 nedēļas 5 stundas

Labdien, Boom!
Jā, pareizai mammai būt ir grūti un nekam nevajadzīgi. Mammai ir jābūt vienkārši pietiekami labai.
Pieņemu, ka Tavā gadījumā bērns jūt Tavus uztraukumus,un ar tiem "aplīp" arī pats. Tātad arī viņam pašam nav viegli.
Ko ar to darīt:
1. aizvest bērnu pie neirologa;
2.griezties pie psihologa, kurš Tev palīdzēs tikt galā ar savu emociju pasauli.
Jā, tik vienkārši un rezē arī sarežģiti.
Paldies, ka rakstīji un meklēji palīdzību.
Lai Jums abiem izdodas!
Ar cieņu - Indra

Uzrakstīts: pirms 3 nedēļas 6 stundas

Labdien, mushameenc!
Izlasot vēstuli, šķiet, ka Tevi ir pārņēmis hronisks nogurums visdrīzāk no tā, ka:
1. par daudz esi uzņēmusies;
2.Tava dzīve ir pārāk vienveidīga.
Vai tad ģimenes ārsts neteica, ko ar to visu darīt?
Pēc manām domām būtu:
1.bērnu audzināšanā jālūdz palīdzība vīram, draudzenēm vai kādiem tuviem radiniekiem (domātas vecmāmiņas) vai jāmēģina viņi iekārtot bērnu dārziņā. Ja ne uz katru dienu, tad uz dažām dienām nedēļā. Ar šo būtu" nošauti 3 zaķi". Gan bērni būtu pie vietas, gan varētu pavadīt laiku kopā ar vīru, kas nav mazsvarīgi, gan izrauties no savas ikdienas, kas ir radījusi sajukumu galvā;
2. homeopātiskajā aptiekā būtu jānopērk asinszāles tabletes un jāpalieto 2 mēneši;
3.nomierinošu tēju vai antistress tabletes, ko lietot uz nakti (vislabāk ieteiks tanī pašā homeopātiskajā aptiekā);
4 .jāatrod laiks, lai aprunātos ar psihologu, kurš palīdzētu sakārtot domas par tālāko dzīves periodu.
Nu, apmēram tā.
Paldies, ka rakstīji un meklēji palīdzību.
Foršu vasaru vēlot, ar cieņu - Indra

Uzrakstīts: pirms 1 mēnesis 2 nedēļas

Labdien, Renāte!
No vienas rindiņas patiešām nevaru saprast:
1. vai tā tiešām ir depresija;
2. kā tiek ārstēta vai neārstēta; vai ir vajadzīgi medikamenti;
3.vai pietiek tikai ar psihologa apmeklējumu.
Nu, apmēram tā. Varbūt vari atrakstīt kaut ko vairāk vai pieteikties uz konsultāciju.
Ar cieņu - Indra

Uzrakstīts: pirms 1 mēnesis 2 nedēļas
Atbilde uz jautājumu Sveicināti!

Labdien, Mamma2!
Izlasīju Jūsu izklāstu pa dēlu, un varu teikt, ka tas, kā viņš uzvedas šobrīd nav nekas šausmīgs un ārkārtējs. Vienkārši viņš ir sasniedzis pusaudžu vecumu un "izpildās", kā nu prot - pa visu programmu. Tāpēc iesaku internetā vai grāmatnīcā pameklēt literatūru par pusaudžu vecumposmu. Pašai kļūs vieglāk, ka:
1. sapratīsiet, ka tas ir tikai normāli;
2.tas ir pārejoši.
Tāpat vēlos piebilst to, ka arī tas ir labi, ka meklējat palīdzību. Tātad esiet labi vecāki.
Plus pie visa vēlos teikt, ka šinī vecumposmā cilvēks vienubrīd jūtas pieaudzis un tikpat ātri atkal uzvedas kā bērns. Tas tā notiek, jo fizioloģiskā līmenī ķermenī "trako" hormoni, kas tad arī valda pār cilvēka prātu un emocijām.
Pie visa augstākminētā vēlos piebilst, ka psihologi mēdz teikt, ka, ja šinī periodā viss norit viegli un monotoni, tad patiešām ir jāuztraucas, jo tas nozīmē, ka cilvēks neizdzīvo visus trakumus un garastāvokļa maiņas pareizajā vecumā.Un ļoti iespējams, ka šāda veida brīnumi var nākt gaismā 40 vai pat 60 gadu vecumā. un tad tas patiešām šķiet ļoti dīvaini.
Runājot par pašvērtējumu - arī tas šinī vecumposmā var būt norma, bet var arī nebūt.
Par mājapmācību. Tas gan varētu liecināt par to, ka skolā kaut kas īsti abi nav. Līdz ar to ar nākošo gadu būtu jādomā par skolas vai klases maiņu.
Vēl viena lieta, kas mani šinī gadījumā uztrauc - ir sliktais miegs, un tas ir pirmais, ar ko būtu jāsāk. Tāpēc iedošu Jums prof. Andrēziņas tālr. 29 421 058 Vizīte maksā apmēram 60 EUR. Ja dēls nevēlas iet, aizejiet pati un apstāstiet apmēram to pašu, ko uzrakstījāt mums.
Vēlāk, kad miegs būs nostabilizējies, labi būtu sazināties ar mani. Visdrīzāk arī nebūtu slikti veikt dažas konsultācijas, gadījuma, ja dēls nevēlas nākt runāties klātienē. izmantojot Skype vai "WatsApu".
Vēl gribu piebilst, viena krievu profesora teikto: "bērnus ir jāmīl, nevis par viņiem jāuztraucas". Bet kā māte un psiholoģe varu teikt, ka to nemaz nav tik viegli izdarīt...
Turklāt ir jāiemācās gaidīt, un dažkārt ilgi.
Nu, apmēram tā.
Pacietību un izdošanos vēlot, ar cieņu - Indra

Uzrakstīts: pirms 2 mēneši 1 nedēļa

Labdien, eyo!
Tātad Tev vienlaikus traucē (padara apaļāku ķermeni) un palīdz (sniedz mierinājumu ) dzīvot saldumi. Un tā tas patiesībā ir ļoti daudziem cilvēkiem. Bet saprotu, ka tas Tev īpašu mierinājumu nesniedz.
No kurienes tas nāk un ko ar to darīt?
Viennozīmīgi - no bērnības, kad kāds no tuviem cilvēkiem Tavas bēdas mierināja ar konfekti. Protams, vari mēģināt to mainīt, lasot psiholoģiski izglītojošas grāmatas, bet tas viennozīmīgi būs ļoti ilgi. Ātrākais un efektīvākais variants būtu atnākt pie psihologa un kopīgi pastrādāt ar Tavu problēmu.
Izvēle Tavā ziņā.
Lai Tev izdodas!
Ar cieņu - Indra

Uzrakstīts: pirms 2 mēneši 2 nedēļas

Labdien, Yucelun!
Tātad Tu pats esi sapratis, ka jāmeklē palīdzība. Ar to arī Tevi apsveicu, jo tā tas patiešām ir. Vien vēlos piebilst, ka tā nav vienkārši izlaidība vai rakstura vājums, bet gan ļoti nopietna slimība, kas tikpat nopietni jāārstē.
Kas tieši būtu jādara?
Ir vairāki varianti, bet manā skatījumā nopietnākie būtu:
1. vienlaikus apmeklēt psihologu un lietot psihiatra ieteiktos medikamentus;
2. piedalīties Minesotas programmā (ieskaties internetā).
Paldies, ka rakstīji un meklēji palīdzību. Čeļš uz izveseļošanos ir tikai Tavā ziņā.
Veiksmi un izdošanos vēlot, ar cieņu - Indra

Uzrakstīts: pirms 2 mēneši 3 nedēļas

Labdien, Fentan!
Spriežot pēc rakstītā, pieļauju, ka Tev ir kāda nervu kaite, un tāpēc pareizāk būtu griezties pie ģimenes ārsta vai psihiatra.Ja pats to nevari izdarīt, jālūdz palīdzība vecākiem.
Lai Tev izdodas! Ar cieņu - Indra

Uzrakstīts: pirms 2 mēneši 3 nedēļas

Labdien, Valda!
Diemžēl neesmu burve, un no divām, Tevis rakstītām rindiņām nevaru pateikt, kas īsti notiek.
Pēc pieredzes varu spriest, ka kaut kas ir sagājis grīstē vai nu pieaugušā vecumā, vai bērnībā, kā tas bieži vien ar cilvēkiem notiek.
Ko ar to darīt? Atnākt pie manis un pastāstīt vairāk, tad arī došu konkrētu padomu, kā novērst mazvērtības kompleksu un kvalitatīvi dzīvot tālāk.
Pirmo soli esi spērusi. Par to paldies! Saņem dūšu un dodies dzīvē ar augsti paceltu galvu.
Izdošanos un veiksmi vēlot, ar cieņu - Indra

Uzrakstīts: pirms 3 mēneši 2 dienas