Laila Laganovska

atslēdzies
Psihologs
Lietotāja Laila Laganovska attēls
  • Portālā reģistrējies
  • Pēdējo reizi redzēts
  • Atrašanās vieta
  • 4 gadi 1 mēnesis
  • 2 gadi 8 mēneši
  • Privātprakse
  • 179Atbildes
  • 0Komentāri

Konsultēju individuāli, pārus.
Konsultēju cilvēkus ar emocionāliem traucējumiem, arī tuviniekus, kas rūpējas par kādu ar psihiskiem traucējumiem.
Sniedzu konsultācijas, ja ir novērojamas depresīvas iezīmes, veģetatīvās distonijas simptomātika.
Apmācība onkopsiholoģijā ļauj veiksmīgi strādāt ar onkoloģijas pacientiem un viņu tuviniekiem.
Palīdzu saskarsmes prasmju pilnveidošanā, sevis ka personības apzināšanā, personības izaugsmē.
Palīdzu izprast un risināt visdažādākās grūtības, ar kādām saskaras topošie vecāki bērna gaidībās, dzemdībās un pēc tām. Neveiksmīga grūtniecība, dzemdības. Ģimenes plānošana. Attiecības ģimenē pēc bērna piedzimšanas. Bērnu emocionālā audzināšana, problēmu risināšana saistībā ar bērniem, pusaudžiem.
Strādāju ar vecākiem, kuri piedzīvojuši sava bērna zaudējumu, kā arī cilvēkiem, kuri pārdzīvojuši visdažādākās krīzes.
Krīzes intervence.

Maksa par online konsultāciju:
30 min - 
15 EUR
60 min - 
25 EUR
Maksa par rakstisku konsultāciju:
2 - 7 EUR
Laiki, kad speciālists ir pieejams:

Pēc iepriekšēja pieraksta

Izglītība:

Latvijas Universitāte, profesionālais maģistra grāds psiholoģijā, psihologa kvalifikācija, klīniskais psihologs. Diploma Nr.6732 Sērija PD E
Krīzes intervence, pamatlīmenis, 2015.
Ahenbaha aptauju lietošana un interpretācija pieaugušo un bērnu novērtēšanai, 2015.
Kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas pamatvirzieni darbā ar dažādām klientu grupām, 2014.
Darbs ar šizofrēnijas pacientiem un tuviniekiem, Arhild Lauveng, Kongsvinger psihatriskais centrs, Norvēģija, 2014.
Personības faktoru nozīme ilgmūžībā, subjektīvā labklājībā un to saistība ar veselības uzvedību, 2014.
Onkopsiholoģija, atbalsts individuāli un grupā onkoloģijas slimniekiem un tuviniekiem, 2013.
Standartizētu aptauju izmantošana personības izpētē, MMPI-2 tests, 2011.
Psihiatrija un psihopatoloģija, 2011.
Efektīvas sarunu vadīšanas prasmes problēmsituācijās, 2010.
Ģimenes psihoterapija, 2010.
Eksistenciālā psihoterapija, 2009.
Konfliktu risināšana, 2009.
Saskarsmes izpēte grupās, 2008.
Saskarsmes grupu vadīšana, 2008.
Attīstības psiholoģija, 2008

Eksperts ir atbildējis privāti

Uzrakstīts: pirms 3 gadi 2 mēneši

Labrīt!
Iemesli Jūsu bērna uzvedībai, kas ir pasliktinājusies, nesaticībai un dusmām ir vairāki:
1. Bērns ir piedzīvojis šķiršanos ģimenē – īstais tēvs ir aizgājis no ģimenes;
2. Ir nomainījusies dzīves vieta;
3. Ir nomainījusies bērnam skola;
4. Ģimenē ir ienācis Jūsu draugs. Tātad dēlam ir jāizveido “jaunas attiecības” ar Jūsu draugu, un viņš (pēc apraksta spriežot) to arī dara, pretim saņemot atraidījumu.
Vienam 10 gadus gadus vecam zēnam ir jātiek galā ar tik daudziem sarežģītiem uzdevumiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka tas viņā izraisa stresu, kas izpaužas ārējā uzvedībā, vērstā pret skolas biedriem.
Mājās esot, bērns vēlas komunicēt ar Jūsu draugu, taču šīs attiecības neveidojas, viņš tiek atraidīts. Tas zēna slikto pašizjūtu tikai pasliktina, un to viņš apzināti vai neapzināti izreaģē skolā.
Bērna uzvedība palēnām mainīsies, ja sniegsiet viņam uzmanību un atbalstu. Plānojiet pavadīt kopīgu laiku ar dēlu, ejot uz kino, spēlējot spēles un citas nodarbes, kas jums kā ģimenei būtu saistoši.
Ja dēlam ar draugu ir sarežģīta komunikācija, atrodiet kopīgu laiku zēnam, kur esat jūs divatā: dēls un Jūs.
Jo vairāk atbalsta bērns saņems no Jums, jo vairāk tas palīdzēs viņam pārvarēt daudzos uzdevumus, kas saistīti ar pārmaiņām.
Ja šķiet, ka netiekat galā ar situāciju, griežaties pie psihologa uz konsultāciju!
Veiksmi!
Ar cieņu,
Laila Laganovska, psiholoģe

Uzrakstīts: pirms 3 gadi 2 mēneši

Labdien!
No Jūsu rakstītā saprotu, ka pastāv problēmas ar dēla uzvedību – grūtības ar disciplīnu mājās un skolā. Kopumā ņemot bērnam ir problēmas ar “robežu” ievērošanu un disciplīnu.
Lai mainītu viņa nevēlamo uzvedību, būs jāmācās pieņemama uzvedība!
Disciplīna bērnam māca ievērot noteikumus. Pie kam jāzina, ka pozitīva disciplinēšana ir daudz efektīvākā nekā sods.
Lai disciplinēšana būtu veiksmīga, ir jāievēro, ka pieaugušiem jābūt konsekventiem, vienotiem savās prasībās. Jānosprauž skaidras un taisnīgas robežas!
Pamatnoteikumi jāievēro ne tikai mājās, bet arī ārpus mājas.
Ir jāmaina disciplinēšanas metodes, ja tās nav efektīvas (šķiet, ka tas ir jūsu situācijā). Jābūt pacietīgiem!
Daudz laika jāveltī bērna atbalstam, pozitīviem pastiprinājumiem jeb uzslavām! Ja bērns ir labi uzvedies, vienojieties par kādu balvu, piemēram, iešanu uz kino, interaktīvajām spēlēm u.c., ņemot vērā bērna intereses un to, kas viņam sagādā prieku!
Reizēm vecāki pieļauj kļūdas audzināšanā, kad sāk pamanīt tikai bērna negatīvās izpausmes. Tad par to tikai runā, kaunina bērnu. Tas bērnam neko labu nedod – bērns jūtas nesaprasts, nenovērtēts, līdz ar to notiek atsvešināšanās un sliktā uzvedība turpinās!
Lai izdodas bērnu pozitīvā veidā disciplinēt! Atceraties, ka mainot savus uzvedības modeļus saistībā ar bērnu, izmainīsies arī bērna uzvedība!
Ar cieņu,
Laila Laganovska, psiholoģe

Uzrakstīts: pirms 3 gadi 2 mēneši

Eksperts ir atbildējis privāti

Uzrakstīts: pirms 3 gadi 3 mēneši

Labdien!
Paldies par uzticēšanos!
Apraksts atklāj, ka nesen izšķīrāties, pirms tam piedzīvojāt vīra sānsoļus.
Tie ir notikumi, kuri sagrauj tagadni, ietekmē ieceres nākotnē. Un ir saprotams, ka jūtaties satriekta. Šķiršanās patiesībā ir zaudējums ar visām tā izrietošajām sekām – dusmām, vainošanu, “tirgošanos” ar notikušo (ko es vai cits darīja nepareizi, ko varēja darīt savādāk), depresīvām domām un “pieņemšanu”.
Pēc realitātes pieņemšanas seko pakāpeniska atjaunošanās jeb laiks, kad jāsāk kaut kas mainīt, lai tiktu pāri notikušajam. Kādam šis cikls aizņem pāris mēnešus, kādam “izsāpēšana” prasa krietni ilgāku laiku.
Saprotu, ka Jums ir grūti. Vīra neuzticība, krāpšana traumē Jūs kā personību, negatīvi ietekmē pašvērtējumu. Galvā “riņķo” tik daudz sliktas domas, ka nav nekādas vēlēšanās kontaktēties ar apkārtējiem, komunicēt, “smaidīt”, ja to nemaz negribas...

Lai raitāk tam visam tiktu pāri, esat kaut ko sevis labā izdarījusi - uzrakstījusi par to, kas Jums sāp un padara drūmas Jūsu izjūtas. Paldies par to!
Vēl palīdzēt var sarunas ar labu, atbalstošu cilvēku, fiziskas aktivitātes, nodarbes, kas Jums šķiet patīkamas.
Ja esat gatava psihologa konsultācijām, tad tās Jums palīdzēs īsākā laikā “pārstrādāt” ciešanas.
Lai izdodas!
Ar cieņu,
Laila Laganovska, psiholoģe

Uzrakstīts: pirms 3 gadi 3 mēneši